Ievads
Šajā referātā ir apkopota svarīgākā informācija par nakteņu dzimtu un tās augiem. Rastas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā augu izcelsme, izplatības rajoni, aprakstīts augu lapu, stublāja, ziedu un augļu izskats. Referātā apkopotajā informācijā var uzzināt vai augs ir viengadīgs vai daudzgadīgs, cik ilgi tas zied, dots tā latīniskais nosaukums, ir arī interesanti fakti par nakteņu dzimtas augiem un katra auga aprakstam pievienots viens vai vairāki attēli. Vairākiem augiem ir neliels aprakstiņš par to izmantošanu.
Nakteņu dzimta
Nakteņu dzimtas latīniskais nosaukums ir Solanaceae. Nakteņu dzimtā ir sastopami lielākoties lakstaugi, taču ir arī nelieli krūmi un koki. Nakteņu dzimtas augiem raksturīgas pamīšus stublāja lapas, bez pielapēm. Ziedi pa vienam vai ziedkopās ar labi attīstītām sānasīm katrā zarojuma vietā un reducētu galveno asi. Kauslapas un vainaglapas pa pieci, saaugušas. Arī putekšņlapas ir piecas, augļlapas ir divas. Ziedi ir piltuvveidīgi, riteņveidīgi vai zvaigžņveidīgi. Augus apputeksnē kukaiņi. Auglis ir oga vai pogaļa. Nakteņu dzimtas augi izplatīti tropu, subtropu un mērenā klimata joslās, īpaši daudzveidīga Amerikas vidusdaļā un Dienvidamerikā, taču vienkāršāk sakot Nakteņu dzimtas augi nav atrodami vienīgi aukstajos klimata reģionos un Sahāras centrālajā daļā. Nakteņu dzimtā ir daudz indīgu sugu, kā arī nozīmīgi kultūraugi. Latvijā ir sastopamas5 ģintis ar 9 sugām, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet viena (parastā līcija) – dārzbēglis. Mitrās vietās sastopams bebrukārkliņš, nezālienēs, sakņu dārzos – driģenes, naktenes, nikandras, velnāboli. Pārtikā audzē kartupeļus, tomātus, dārzeņpiparus. Kā krāšņumaugus – petūnijas, puķu tabaku, taureņpuķi, fizāļus. Nakteņu dzimtai raksturīgs augs ir kartupelis. Kopā Nakteņu dzimtā ir ap 2600 sugas un 90 ģintis.
…
