Cilvēks var aizmirst savu, savu tēvu tēvu valodu, bet ķermeniskās īpašības viņu vēl arvien atšķir no citu sabiedrību locekļiem. Un iedzimto īpatnību, arī valodas, aizmiršana iespējama tikai svešā darbā un vidē. To izveidošanās apstākļos ikviena jaunā paaudze neapzinīgi ieaug savu senču īpatnībās un turpina tās pieskaņot attiecīgā laikmeta kulturāliem sasniegumiem. Paiet gadu desmiti un reizēm pat simti, kamēr tauta sāk apzināties savas īpatnība un censties tās izkopt.
Savā darbā apskatīju nacionālismu no dažādiem redzes punktiem, katrs autors to skaidro savādāk, bet pamatdoma ir visiem viena, to tad arī var uzzināt iepazīstoties tuvāk ar manu darbu.
Jau viduslaiku beigu posmā un jauno laiku sākumā veidojās tā politiskā ideoloģija, ko mūsdienās sauc par nacionālismu.
Nacionālisms ir viena no sarežģītākajām nacionālo procesu parādībām, cieši saistīta ar nācijām, nacionālo visā tā daudzveidībā, ar sabiedrības daudzveidības itin visām jomām. Nacionālisms ir ikvienas nācijas sava veida pavadonis. Lai izprastu nacionālismu ir jāatbild uz daudziem jautājumiem. Kāda ir nacionālisma būtība, saturs? Kad šī parādība vēsturiski radusies un rodas? Kāpēc? Kādi ir tās cēloņi? Kas ir nacionālisma nesēji? Kā jāvērtē nacionālisms un tā dažādi tipi un izpausmes veidi? Un vēl uz citiem jautājumiem.
Ir jākonstatē, ka sabiedrības un pat zinātnieku uzskati tajos ir visai neviennozīmīgi, dažkārt ļoti atšķirīgi un nereti pat pilnīgi pretēji. To, ko vieni vērtē pozitīvi, progresīvi, citi to pašu – negatīvi, noraidoši, uzskata pat par reakcionāru. Daži, formāli atzīstot nacionālisma pretšķirības, to vērtē tā, kā ir izdevīgāk. Vēl citi, pilnīgi noraidot nacionālismu, atzīstot par sabiedrībai kaitīgu, aicina to apkarot visos gadījumos. Bieži nacionālismu identificē ar nacionālo, uzskata abas parādības par tāpatīgām. Šāds uzskats nav atbalstāms, jo nacionālais ir objektīva parādība, pastāv neatkarīgi no nacionālisma. Pēdējais, kaut arī reāli, sastopams, tomēr ir subjektīvi radīta, no nācijas, nacionālā atvasināta parādība. Te arī meklējamas nacionālisma gnozeoloģiskās saknes. Filozofiskajā aspektā nacionālisms ir nācijas, un nacionālā neobjektīva, subjektīvi aplama traktēšana, uztvere, atspoguļošana, un nacionālo momentu absolutizēšana par sabiedrības, nācijas pašu galveno, mūžīgu, nemainīgu, ideāli oriģinālu vērtību, nacionālā glorificēšana un pat pielūgsme.…
