Laikā pēc Otrā pasaules kara dominējošo lomu starptautiskajā politikā un ekonomikā ieņem Amerikas Savienotās Valstis. Šādu ietekmi pētnieki definē kā hegemoniju, un tāpēc ASV dēvē par hegemonu jeb hegemonisko varu. Šī loma bija nepieciešama, lai izveidotu tādu starptautisko politisko un ekonomisko attiecību režīmu, kāds pastāv arī mūsdienās, un ASV bija tā valsts, kas izveidoja ietvaru mūsdienu kārtībai. Kad 20. gs. 70. gados ASV loma starptautiskajās monetārajās attiecībās mazinājās un daudzas Rietumeiropas valstis bija atguvušās no Otrā pasaules kara sekām un pamazām atjaunojušas savu tautsaimniecību, pētniekiem radās jautājums, kas notiek, ja hegemons vairs nav tik spēcīgs-vai starptautiskā sistēma spēj pastāvēt bez hegemona ietekmes? Atbildi pētnieki rada režīmu teorijā. Viens no nozīmīgākajiem režīmu teorijas pamatlicējiem R.Keoheins raksta, ka svarīga pasaules ekonomikas iezīme ir starptautisks režīms, kas nodrošina starptautiskās ekonomikas darbību, un ka hegemons ir nepieciešams tikai tāpēc, lai izveidotu sistēmu, bet tās uzturēšanā tam nav tik būtiska loma. ASV turpina pildīt hegemona lomu un atļauties to, ko citas valstis ne vienmēr uzdrošinās, piemēram, tāda daudzpusēja režīma kā ANO lēmumu ignorēšanu. 1
Starptautiskās tirdzniecības nozīmi valsts ilgspējīgās attīstības nodrošināšanā vistrāpīgāk ir raksturojis amerikāņu pētnieks D.Rodriks, sakot, ka neviena valsts nav veiksmīgi attīstījusies „pagriežot muguru” starptautiskajai tirdzniecībai. 20. gs. otrajā pusē lielā daļā pasaules valstu pieauga dažādu etnisko un nacionālo kopienu prasības, lai valsts atzītu šo kopienu kultūru identitāti.
…
