Audzināšana un izglītība politisko darbinieku rokās ir pats drošākais līdzeklis, lai tautām iedvestu jūtas un uzskatus, kas nepieciešami to spēju un tikumu attīstībai. Agrīnā vecumā cilvēks ir visuzņēmīgākais pret to ietekmi, kuru uz viņu grib atstāt, tāpēc valdībai ir svarīgi kopš jaunības no pilsoņiem veidot savus nākotnes palīgus. Tieši politikas aicinājums ir veidot tautu tikumus; tikai viņās ir jēdziena slieksmes, kas nepieciešamas dzīvības un drošības uzturēšanai, valsts uzplauksmei. Ja iedzīvotāju skaitam ir ļoti svarīga valstiska nozīme, tad likumdošana laulības saites padarīs svētas un cilvēkiem dārgas. Tās tikumiskos tēvus interesēs valstij uzticīgu pavalstnieku audzināšanā un par bērnu pienākumu padarīs paklausību, kas nepieciešama, lai viņi varētu iegūt to izglītību, kuru tiem vēlēsies dot. Likumdošanai pilsonis ir jārosina būt paklausīgam un par nepacietību viņš jāsoda, jo nepateicība cilvēku sirdīs var izdzēst labvēlīgu attieksmi vienam pret otru – jūtas, kuras sabiedrības locekļus apvieno tik patīkamām saitēm. Taisnīga likumdošana veicinās zinātnes, mākslas un visas tās zināšanas, kuras atnes patiesu labumu; tā pavalstniekiem iedvesīs taisnīguma mīlestību, kura no viņu vidus izdzīs viltošanu, krāpšanu, melus un citus netikumus, kas starp cilvēkiem rada neuzticību. Valdībai ir svarīgi pavēlēt tikumīgiem pilsoņiem; nav nekā grūtāka par tādas sabiedrības pārvaldīšanu, kuras locekļi ir izvirtuši. Lai izaudzinātu pilsoņus, nepieciešams attīrīt un padarīt cilvēkus viņu priekšstatus: analfabētisms un aizspriedumi vienmēr radīs vienīgi samaitātus cilvēkus. Likumdošanai ir jāvirza sabiedriskā doma, un nedrīkst pieļaut, ka pēdējā valdītu pār likumu. Vienu vārdu sakot, valdībai ir jādomā par to, ka jāaudzina fiziski spēcīgi un veseli cilvēki.
Uzskatu un atbildības ētikas pretnostādījums
Tieši jaunā, protestantiskā ētika bija augsne, kurā varēja uzplaukt kapitālisms, norisināties industriālā revolūcija. Protestantu ētikas summum bonum, saskaņā ar Vēberu, ir nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas, tai pat laikā pēc iespējas izvairoties no stihiskas dzīves baudīšanas. Ekonomiskā labklājība ir tā, kas ir cilvēka tikumības mērs; lietderīgums un pienākums tiek samēroti ar noderīgumu. ētika ir tā, kas mūsdienās vainagojusies ar patērētāju sabiedrību, kurā ne vienmēr ir nepieciešams smagi strādāt, lai sasniegtu kāroto pārticību. Tehnikas progress ir daļēji atbrīvojis cilvēku arī no darbietilpīgajām mājsaimniecības rūpēm, tāpēc par svarīgiem dzīves aspektiem kļūst «atpūta» un «izklaide».…
