DZIESMAS
Dziesmas rodas tad, kad cilvēkam ir ļoti līksmi vai ļoti skumji, kad gribas paust kādas izjūtas, kuru izteikšanai ar vārdiem ir par maz. Kopš neatmina¬miem laikiem cilvēkus visās viņu gaitās ir pavadījušas tautasdziesmas. Mums nav zināmi ne šo dziesmu autori, ne arī precīzs to rašanās laiks. Tautas¬dziesmas, pārmantotas no paaudzes paaudzē, dzīvo mums līdzās arī šodien. Komponisti smeļ no šīm dārgumu krātuvēm, veidojot dažādas apdares - gan koriem, gan solistiem, gan dažādiem mūzikas instrumentiem un orķestriem.
Komponistu sacerētas dziesmas sauc par oriģināldziesmām. Dziesmas raksturu nosaka tajā ietvertais saturs un komponista izvēlētie mūzikas valodas elementi jeb izteiksmes līdzekļi.
Dziesma ir vokālās mūzikas žanrs (it. voce - balss). Tā parasti rakstīta cil¬vēka balsij (taču to var "dziedāt" arī mūzikas instrumenti). Ja dziesma domāta vienam atskaņotājam, to sauc par solodziesmu. Tai pa¬rasti ir instrumentāls pavadījums. Apvienojot vairākas balsis un balsu grupas, veido korus un ansambļus. Atkarībā no balsu sastāva izšķir dažāda veida ko¬rus: sieviešu kori, vīru kori, jauktie kori, bērnu kori. Vokālie ansambļi ir dažādi atkarībā no dziedātāju skaita: terceti, kvarteti, seksteti utt.
Sūpļadziesmas ir maigas un sirsnīgas. Tam parasti ir plūstoša, izteiksmīga melodija, kurā bieži ievītas aiju intonācijas un šūpojoši motīvi pavadījumā. Raksturīga dziesmu žanra pazīme ir izteiksmīga, izdziedama melodija. Lē¬nām, liriskām dziesmām raksturīga kantilēna (dziedoša), plašas elpas melodija un līdzsvarota melodiskā līnija.
Himnas ir svinīgi, pacilāti, daudzus cilvēkus vienā saimē vienojoši dziedā¬jumi. To melodijas parasti ir izteiksmīgas, bet vienkāršas, lai visi varētu iegau¬mēt.
Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! teksta un mūzikas autors ir Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis; 1835-1905). Dievs, svētī Latviju! ir viena no pirmajām oriģināldziesmām latviešu mūzikā. Pirmo reizi tā dziedāta Pirmajos dziesmu svētkos (1873) kā ap¬sveikuma dziesma svētku dalībniekiem.
…
