Pedagogs ir radoša personība. Taču prakse liecina, ka ļoti bieži skolotājiem pietrūkst tieši radošās dzirksts, izdomas, iztēles. Viņš var būt labs speciālists, tomēr kopdarbības rezultātu var arī nesasniegt. Bieži skolotāji uzskata, ka viņu priekšmets ir pats svarīgākais, tādā veidā liek bērniem mācīties ar „ iekalšanas” metodi, kura ir īslaicīga. Galvenais skolotāja uzdevums ir radīt skolēnā pozitīvu attieksmi pret mācāmo vielu, priekšmetu, dziesmu utt. To var panākt, ja skolotājam ir pozitīva attieksme ne tikai pret savu priekšmetu, bet arī pret bērnu. Bērns ir jāvērtē kā personība, nevis kā pavēļu izpildītājs. Ja šī kontakta nebūs, tad neveidosies pozitīva attieksme pret mācību priekšmetu.
Lai skolotājs varētu sekmīgi vadīt mācību procesu, viņa darbību raksturo šādi prof. Rādītāji:
1) skolotājam prof. jāpārvalda sava valoda, žesti, mīmika, dažādas balss intonācijas; savā ziņā katram pedagogam jābūt aktierim.
2) jāpārvalda retorikas mākslas pamatprincipi, jāprot iedarboties uz auditoriju, piesaistīt sev uzmanību, loģiski izteikt savas domas, prognozēt un kontrolēt auditorijas atbildes reakciju. Skolotājam ir jāsajūt vai dotā informācija ir aizgājusi līdz skolēnam; kā viņš uztver šo inf. Šeit jābūt zināšanām par vecumposmu psiholoģiju. Skolotājam jāprot uzdot jautājumus, virzīt skolēnu domu gaitu.
3) skolotājam ir jābūt zinošam ne tikai savā priekšmetā, bet arī erudītam citos jautājumos. Šodien tas ir īpaši svarīgi, jo tam jāpalīdz skolēniem izvērtēt un atsijāt svarīgāko informāciju no mazsvarīgākās. Skolotāja profesiju nevar apgūt ar grāmatu palīdzību, bet tā nāk ar pieredzi darbā ar bērniem, pārvarot grūtības un meklējot izejas no sarežģītām situācijām, kas atgadās mācību darbā.
Pasaules mūzikas apmācības sistēmā arvien nozīmīgu vietu ieņem Suzuki izstrādātā muzikālās apmācības metode. Šī metode izvirza ļoti augstas prasības. Jau darba nosaukums „ Audzināšana ar mīlestību” norāda, ka pedagoga uzdevums ir rūpēties un gādāt par uzticētajiem bērniem kā par retu, īpaši saudzējamu ziedu”.
Skolotāja personības priekšnoteikumi:
1)mīlestība pret bērniem- katrs ir personība, un pelna mīlestību, cieņu un labvēlīgu attieksmi.
2)Personības starojums – personības garīgā kvalitāte, kas iedarbojas bez vārdiem un īpašiem žestiem.
3)Pašsavaldība – prasme valdīt pār savām domām, jūtām, kas dod spēju brīvi, nepiespiesti izturēties pret kustīgu, nevaldāmu bērnu.
4)Spēja sajust atšķirīgus raksturus – meklēt individuālu pieeju katram skolēnam.
5)Slavēt bērnu – par viņa vismazāko veiksmi. Iedrošināšana un uzmundrināšana ietekmē cilvēku vairāk nekā kritika. …
