Viduslaiki aptver apmēram 1000 gadu ilgu periodu. Laika posmu līdz 12.gs. dēvē par agrajiem viduslaikiem, bet 13. – 14.gs. – par vēlajiem viduslaikiem.
Agro viduslaiku laikā – baznīcai bija noteicošā loma, garīdznieki noteica cilvēku dzīves normas, sludināja askētisku (atturīgu) dzīves veidu.
Arhitektūrā – piļu, baznīcu, klosteru celtniecībā valdīja romānikas stils. To raksturo stabilitāte un pamatīgums – biezi mūri, mazi logi, pusloka velves.
Mūzikā valdīja – vienbalsīgie gregoriskie dziedājumi. Tos par gregoriskajiem dziedājumiem jeb gregoriskajiem korāļiem (no latīņu val. Choralis – dziedājums kopā, korī) nosauca par godu pāvestam Gregoram Lielajam. Viņš ap 600g. kopā ar saviem palīgiem izveidoja dziedājumu – korāļu krājumu visam baznīcas gadam. Pēc šīs vienotās grāmatas vajadzēja dziedāt visās Eiropas baznīcās. Gregoriskās melodijas ir ļoti līdzenas, plūstošas, nav asu lēcienu, spraiga ritma, nav akcentu. Dziedot nelietoja nekādu mūziku, instrumentus, visi dziedājumi bija vienbalsīgi, latīņu valodā un tos dziedāja tikai vīrieši un zēni.…