Mūsdienīgais Māras Zālītes lugā "Pilna Māras istabiņa"

Māras Zālītes dramatiskā poēma „Pilna Māras istabiņa” uzrakstīta un iespiesta pirms vairāk kā 20 gadiem. Tās darbība risinās folklorizētā vidē: sižeta līnijas veidošanā izmantoti pasaku motīvi, folkloras tēli, bet lugas tekstā autore daudz izmantojusi latviešu tautasdziesmas. Lai arī poēmā Māra Zālīte ataino senlatviešu sētu, tajā notiekošajam nav saistības ar konkrētu vietu un laiku. Lugā skartie jautājumi ir bijuši nozīmīgi visos laikos un ir īpaši aktuāli arī mūsdienās. Poēmas darbība aizsākas brīdī, kad miris ģimenes tēvs. Katram no bērniem – Madarai, Miķelim, Indriķim un Niklāvam – ir savs sapnis, kuru realizējot viņi cer kļūt laimīgi. Lugā notiek brīnums, un katrs no bērniem saņem no senlatviešu dievības Māras kāroto. Miķelim tiek brīnumgaldauts „Galdiņ, klājies!”, kas tam ļautu būt labi paēdušam. Savukārt Indriķis saņem septiņjūdžu zābakus, ar kuriem varētu apceļot un redzēt tuvas un tālas zemes, bet Niklāvs – cepuri, kas padara neredzamu un līdz ar to neuzvaramu. Madarai jau šūpulī ielikts talants aust skaistus audeklus, tāpēc viņai Māra novēl: „Raksti!” Tālākajā lugas darbības gaitā tās galvenos varoņus autore attēlo jau pēc 20 gadiem, parādot, kā dotās brīnumlietas viņiem palīdzējušas īstenot savas ieceres un nodomus. Miķelis visu šo laiku pavadījis pie dzīru galda, ēdot pats un cienājot visus ciemiņus. Viņa vēlēšanās kaut reizi būt paēdušam ir pāraugusi negausīgā un nepiesātināmā rijībā, liekot aizmirst darbus un rūpes par saviem tuvajiem cilvēkiem