Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | ES muitas savienības mērķi un muitas politika attiecībā uz trešajām valstīm | |
2. | Standartizācijas un harmonizēšanas procesi raksturojums muitas jomā | |
3. | Protekcionisma raksturojums (kā muitas politikas veidā) | |
4. | Brīvās preču kustības principu realizēšana ES muitas politikā | |
7. | Kopienas Muitas Kodekss (Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992.gada 12.oktbris) loma un raksturs | |
9. | Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kritēriji un struktūra | |
10. | Otrais (a) HS klasifikatoru interpretācijas noteikums - nenokomplektētie vai nepabeigtie izstrādājumi, nesaliktie vai izjauktie izgādājumi | |
11. | Otrais (b) HS klasifikatoru interpretācijas noteikums - maisījumu un materiālu vai vielu savienojumi | |
12. | Trešais (a) HS klasifikatoru interpretācijas noteikums - konkrēts apraksts | |
13. | Trešais (b) HS klasifikatoru interpretācijas noteikums - maisījumi, kompozīt preces, kuras izgatavotas no dažādiem materiāliem vai sastāv no dažādiem komponentiem | |
14. | Trešais (c) HS klasifikatoru interpretācijas noteikums (ja preci nevar klasificēt ne pēc 3a, ne pēc 3b noteikuma) | |
16. | Piektais HS klasifikatoru interpretācijas noteikums (futrāļi, kastes un līdzīga tara) | |
17. | Preču muitas statuss ("Kopienas" precēs un "Ne-Kopienas" preces) | |
18. | Preces «pietiekamas apstrādes vai pārstrādes" kritērija būtība preces izcelsmes noteikšanas procesi | |
19. | Paneiropas kumulācijas | |
21. | Muitas vērtības jēdziens un tā pamata pielietojums | |
22. | Apstākļi starptautiskajā tirdzniecība, kuri neļauj pielietot 1. muitas vērtības noteikšanas metodi ("Darījuma cena") | |
23. | Ievedamo preču muitas vērtības noteikšanas 2. metode - "Vienādu preču darījuma cena" | |
24. | Ievedamo preču muitas vērtības noteikšanas 3. metode - "Līdzīgu preču darījuma cena" | |
25. | Ievedamo preču muitas vērtības noteikšanas 4. metode - "Vienas vienības cena" | |
26. | Ievedamo preču muitas vērtības noteikšanas 5. metode - "Saliktā vērtība" | |
27. | Ievedamo precu muitas vērtības noteikšanas 6. metode- "Rezerves metode" | |
28. | Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmējošie faktori | |
29. | Tarifu kvotas | |
30. | Netarifie tirdzniecības pasākumi; to veidi un raksturojums | |
31. | Dempinga jēdziens un būtība, muitas politikas antidenipinga pasākumi | |
32. | Subsidētā importa jēdziens un būtība, muitas politikas pasākumi pret tādu preču ievešanu muitas teritorijā | |
34. | Muitas procedūras "izlaišana brīvam apgrozījumam (imports)" būtība | |
35. | Muitas procedūras "izvešana (eksports)" būtība | |
36. | Muitas procedūras " izvešana pārstrādei" būtība | |
38. | Muitas procedūras "ievešana muitas noliktavā" būtība | |
39. | Stambulas konvencijas par pagaidu izvešanu (1990. gada 26. jūnijs) loma muitas jomā | |
40. | Muitas procedūras "tranzīts" | |
41. | Deklarētajā tiesības un pienākumi | |
42. | Muitas brokera statuss | |
44. | Vispārējie preču muitošanas principi | |
45. | Preču deklarēšana (VAD un dokumentu pievienošana VAD) | |
46. | Kontrafakta preces definīcija un apskats | |
47. | Pirātiskās preces definīcija un apraksts | |
48. | Muitas noteikumu pārkāpumu jēdziens un veidi |
Ar terminu “muita” ekonomikā apzīmē maksājumu. Šim terminam no tiesiskā aspekta ir plašāka nozīme. Tā ir tiesiski izveidota sistēma, kas sevī ietver noteiktu muitas politiku, organizatorisku struktūru, kas administratīvā veidā realizē šo politiku. Lai spētu izvērtēt muitas politikas darbību un tās attīstību, jāizprot svarīgākie muitas jēdzieni.
Muita – valsts iestāde, kas kontrolē visas pāri robežai pārvietojamās preces kravas un iekasē noteiktas muitas nodevas.
Muitas politika – mērķtiecīga valsts darbība, nosakot muitas nodevu lielumu un maksāšanas noteikumus. Muitas politika ietekmē ražošanas attīstību, nodarbinātības līmeni u.c. valsts ekonomikas stāvokļa rādītājus. Zemas muitas nodevas vai to pilnīgs trūkums no ārzemēm ievestajām lauksaimniecības precēm var veicināt vietējo zemnieku bankrotu.
Muitas nodeva – maksa, ko valsts muitas iestādes iekasē par noteiktu preču pārvadāšanu pāri valsts robežai. Muitas nodevu iedala: ieveduma muitas nodeva (ievedmuita) un izveduma muitas nodeva (izvedmuita). Muitas nodevu nosaka gan
pēc muitas tarifa likmēm procentos no preces cenas, gan par katru ievedamo preču vai citu priekšmetu mērvienību naudas vērtībā [6].
Muitas funkcijas:
1. Valsts ekonomiskās suverenitātes un iekšējā tirgus aizsardzība.
2. Sabiedrības drošības un veselības aizsardzība, kontrolējot konvencionāli aizliegto preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai.
3. Pārvietojamo preču un priekšmetu muitas kontroles nodrošināšana pāri Latvijas Republikas robežai.
4.Muitas maksājumu iekasēšana.
5.Preču pārvietošanas pāri Latvijas Republikas (turpmāk – LR) robežai un muitas maksājumu iekasēšanas vienveidīgas kārtības nodrošināšana LR muitas iestādēs, lai veicinātu ārējās tirdzniecības un tranzīta attīstību.
6. Muitas lietās spēkā esošo starptautisko saistību izpilde.
7.Sadarbība ar VID struktūrvienībām un citām Latvijas valsts institūcijām, sabiedrību un uzņēmējiem, lai novērstu muitas noteikumu pārkāpumus un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
8. Sadarbība ar ārvalstu muitu administrācijām muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanā un profilaksē.
9.Konsultāciju sniegšana valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrībai.
10.Ārējās tirdzniecības un muitas statistikas apkopošana [10, 8].
…
muitas tiesibas eksamena atbildes uz 49 jaut.
Nav aplūkoti jautājumi: 5., 6., 8., 15., 20., 33., 37. un 43.
- Muitas tiesību eksāmena jautājumu atbildes
- Tiesību pamatu atbildes uz kontroljautājumiem
- Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Tiesību pamatu atbildes uz kontroljautājumiem
Konspekts augstskolai9
-
Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
Konspekts augstskolai25
-
Latvijas valsts un tiesību vēsture
Konspekts augstskolai2
-
Konfidencialitāte un privātums medicīnas tiesību jomā
Konspekts augstskolai10
-
Banku tiesību jēdziens un būtība
Konspekts augstskolai7