Pārmaiņas austrumeiropas valstu politiskajā sistēmā un, konkrēti, Padomju Savienības izjukšana deviņdesmito gadu sākumā radīja strauju ekonomisko un tirdzniecisko aktivitāšu pieaugumu reģionā. Neskatoties uz centralizēto, gadu desmitiem pastāvējušo saišu izjukšanu, bijušajās Padomju Savienības republikās valstiskās neatkarības atjaunošana bija pamats aktīvai tirdzniecisko sakaru nodibināšanai starp austrumiem un rietumiem.
Latvija šajā kontekstā nebija izņēmums. Savu valstisko politiku pēc neatkarības atjaunošanas tā iesāka tieši ar Muitas dienesta izveidošanu un valsts nacionālās muitas politikas formulēšanu jau 1990.gadā.
Laikiem mainoties, strauji attīstījās tirdzniecība un īpaši, ņemot vērā Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, tranzītpārvadājumi kā no austrumiem uz rietumiem, tā arī otrādi.
Tomēr, pieaugot tirdzniecībai un tranzīta apjomiem, valsts politikas un kontroles dienestu darbības trūkumi aizvien vairāk sāka bremzēt liberālās tirdzniecības un tranzīta tendences mūsu valstī. Par to liecina arī valsts muitas politika. Tādēļ referātā autors centīsies atspoguļot dažas problēmas, kas aizkavē tranzītpārvadājumu norisi un līdz ar to vispārēju tirdzniecības liberalizāciju.…