Ar motivāciju ir cieši saistīti tādi jēdzieni kā vajadzības, dziņas, tieksmes. Un to raksturo trīs pazīmes: virziens, pūles, neatlaidība.
Tiek lietota alternatīva klasifikācija:
satura teorija, kas mēģina atbildēt uz jautājumu – Kāpēc cilvēki strādā?
Pazīstamākās satura teorijas ir Maslova, Hercberga un Makklelanda motivācijas teorijas.
procesa teorija, kas meklē atbildes uz jautājumu – Kādi faktori ietekmē cilvēka vēlēšanos vai
nevēlēšanos strādāt?
No procesa teorijām var atzīmēt Vruma ekspektāciju teoriju, Adamsa taisnīguma teoriju, Loka un Letema mērķu izvirzīšanas teoriju un Hekmana un Oldhema darba raksturojuma teoriju.
Maslova teorijas izpētei nolēmu pievērsties virspusēji, jo kopumā nav skaidrs, kā šī teorija var palīdzēt paaugstināt darbinieka motivāciju. Atsevišķos pētījumos ir konstatēts, ka pastāv korelācija starp vajadzību apmierinātības līmeni un apmierinātību ar dzīvi kopumā. Vienlaikus izrādījās, ka konkrētas vajadzības apmierinātības līmenis nenosaka šīs vajadzības subjektīvo svarīgumu. Lai gan tā nevar kalpot par pamatu empīriskiem pētījumiem, tomēr var likt vadītājam padomāt par savu darbinieku vajadzībām.
Manuprāt, jo augstāks ir cilvēka dzīves un izglītības līmenis, jo lielāka ir tā vajadzība pēc pašapliecināšanās. Un otrādi, jo vairāk cilvēkam ir jātērē laiks un enerģija pamatvajadzību apmierināšanai, jo mazāka ir vēlme un iespējas apmierināt vajadzību trijstūra augšējos līmeņus.
F.Hercberga apmierinātības ar darbu divu faktu teorija izdala 2 faktoru grupas:
iekšējos faktorus (panākumi darbā, atzinība par paveikto darbu, atbildība, izaugsmes iespējas, darba saturs), kurus dēvē arī par “motivējošiem” faktoriem, kas atbilst pašcieņas un pašīstenošanās vajadzībām.…
