Stresa stāvokli var izsaukt arī tādas psiholoģiskās slodzes kā briesmas, aizvainojums, informatīvā slodze. Frustrācija ir ilgstošs emocionāls stāvoklis ar negatīvu emociju pārsvaru. Tā rodas saskaroties ar reālu vai iedomātu šķērsli, kas traucē cilvēkam sasniegt nozīmīgu mērķi. Parasti frustrācijas stāvoklī rodas trauksmes, izmisuma, dusmu izjūtas. Kaislības ir spēcīgs, noturīgs, visaptverošs emocionālais stāvoklis ar pozitīvu emociju pārsvaru attiecībā pret kaislību priekšmetu, uz kuru virzīta visa cilvēka aktivitāte. Kaislību cēloņi var būt dažādi- cilvēka pārliecība, fizioloģiskās tieksmes. Garastāvoklis- tas parasti ir ilgstošs, noturīgs, tomēr ne sevišķi intensīvs emocionālais stāvoklis. Garastāvoklis ir nevis cilvēka tieša reakcija uz notikumiem un priekšmetiem, kā afekta, stresa gadījumos, bet gan reakcija uz laikā attālinātiem cilvēka dzīves plāniem. Atkarībā no cilvēka emocionālo stāvokli iespaidojošā notikuma apzināšanās un pārdzīvošanas pakāpēs garastāvoklis var izpausties vispārēja emocionālā – pacilāta vai nomākta- fona līmenī.(Vorobjovs,2000, 147.lpp-150.lpp.)
Cilvēka dzīve nav iedomājama bez motivācijas un emocijām tajā. Var secināt, ka emocijas atspoguļo visas cilvēka vajadzības, un pozitīvas emocijas rodas apmierinot tās, negatīvās nemēģinot izpildīt tās. Motivācija palīdz mums sasniegt savus mērķus un izdarīt tos labāk par citiem. Emocijas palīdz novērtēt apkārtējo vidi, priekšmetus un parādības atkarībā no tā, cik tie ir vēlami vai nevēlami, derīgi vai kaitīgi mums. Tās bieži vien nosaka mūsu uzvedību.
…