Skolēns var izvēlēties pildīt mājas darbus vai nē. Atbilstoši Montesori pedagoģijas principiem bērni un jaunieši mācās un attīstās pēc pašiniciatīvas un patstāvīgi strādājot. Vēlams lai skolēni no mājām uz skolu atnestu pieredzi un darbus, kurus eventuāli varētu apstrādāt tālāk. Vecāki nekādā ziņā nedrīkst kļūt par „palīgskolotājiem”, jo: „Šāda lomu sajaukšanās var radīt gan emocionālus traucējumus vecāku un bērnu attiecībās, gan arī izraisīt bērnu pretestību mācībām skolā un atteikšanās mācīties.”Pieredze rāda, ka bez obligāto mājas uzdevumu uzdošanas jaunieši mācās labāk un spēj vieglāk atrast paši savu ceļu. Obligāto mājas uzdevumu uzdošana ir varas demonstrēšanas veids.
Viena vecuma grupās skolēns ar vājākām sekmēm ļoti viegli kļūst par vājāko arī kopumā kā cilvēks, un tas bieži vien iesakņojas viņa zemapziņā uz visu dzīvi. Klasē ar dažāda vecuma bērniem turpretī stiprumu un vājumu būtiski ietekmē skolēnu vecums, līdz ar to nav nevajadzīgas salīdzināšanas un negatīvas attieksmes. Nozīmi zaudēja gan tēma, ka noteikti „jābūt” labākam nekā pārējiem, gan arī bailes būt „sliktākajam”. Saliekot kopā viena vecuma bērnus, nebūtu iespējami panākumi un nevarētu izmantot Montesori metodi. Viena no metodes lielākajām priekšrocībām un labākajiem individuālās attīstības ceļiem ir trīs vecuma grupu kopdzīve.
Viena iespēja:
• lai bērns viena gada vecumā sāk runāt
• lai 13 mēnešu vecumā sāk staigāt
• lai divu gadu vecumā vairs nevajag autiņbiksītes
• lai bērnudārzā iemācās burtus
• lai 1.klasē līdz Ziemassvētkiem iemācas lasīt
• lai 4.klasē nokārto pārbaudījumu un tiktu uzņemts ģimnāzijā vai vismaz reālskolā
• lai 12.klasē nokārto nobeiguma pārbaudījumus
• ja tas nav iespējams, lai vismaz pabeidz 10.klasi
• ja arī tas nav iespējams, lai vismaz pabeidz 9.klasi.…
