No modificētajiem portlandcementiem vispopulārākie ir briestošie cementi, ātrcietējošie cementi, tamponāžas cementi, baltais un krāsainie cementi.
Modificētie portlandcementi tiek izgatavoti, pārveidojot portlandcementa klinkera sastāva pamatkompozīciju. Hidrauliskie kalcija silikāti C3S un C2S turpina veikt galvenās cementējošo sastāvdaļu funkcijas, bet aluminātu un ferītu fāzes tiek mainītas tā, lai iegūtu cementam vēlamās īpašības.
Briestošie portlandcementi ir hidrauliskas saistvielas, kas, atšķirībā no parastā portlandcementa, pēc saistīšanās procesa beigām izplešas visā agrīnā hidratācijas perioda laikā. Pārmērīgi strauja un spēcīga izplešanās var izraisīt cementa pastas plaisāšanu, bet, ja process tiek pareizi regulēts (piem. ar optimālu stiegrojumu), spriegumu lielumu var samazināt un iegūt stiegrojuma iepriekšējā sasprieguma jeb pašsasprieguma efektu. Ja sasprieguma vērtība betona struktūrā nepārsniedz robežas no 0,14 līdz 0,7 MPa, kas parasti ir pietiekami, lai kompensētu stiepes spriegumus, ko betonā izraisa žūšanas rukuma parādības, tad šādu cementu sauc par rukumu kompensējošo cementu. Šos cementus, lai izvairītos no gadījuma rakstura plaisām, plaši izmanto būvju betona pamatu un plātņveida konstrukciju izveidošanai. Ja saspringuma līmeni var pacelt virs 7,0 MPa, tad cementu sauc par spriegojošo cementu un lieto ķīmiski saspriegtu dzelzsbetona elementu izgatavošanai.
Etringīta SO3 veidošanās process un spēcīgi apdedzināta CaO hidratācija it tie divi fenomeni, kas var izraisīt betonā struktūru graujošu izplešanās, tieši tādēļ šīs abas parādības izmanto briestošo cementu ražošanā. 1960. g. Aleksandrs Kleins no Kalifornijas universitātes radīja sulfoaluminātu tipa cementa klinkeru – modificētu portlandcementa klinkeru. Smalki samaļot šāda sastāva klinkeru iegūst K tipa briestošo cementu. (mitrā vidē portlandcements paliek nemainīgs, K tipa izplešas).
…
