Modernistu(ornamentālistu) paaudze
Trīsdesmito gadu nogales literatūrā ar savām grāmatām debitēja vairāki jauni rakstnieki, kuru daiļrade manāmi atšķīrās no visas iepriekšējās latviešu literatūras( tomēr ir nelielas paraleles ar Ezeriņa, Zariņa un V. Eglīša daiļradi. Benita Smilktiņa viņus nosauca par „30. Gadu dekadentiem”.) Eriks Ādamsons, Anšlavs Eglītis, Mirdza Bendrupe; vēl varētu pievienot Čaka prozu un Knuta Lasiņa stāstus. Šie rakstnieki neapvienojās nekādā grupējumā un nerakstīja manifestus, tomēr viņu prozu raksturo Ādamsona vārdi: „tas kungs ar mani rotaļājas”. Ir liela loma tieši autoram, kuram pirmo reizi latviešu literatūrā ir tik liela loma, bet viņš nav arī pārāk uzmācīgs.
Diemžēl šī estētika, ko tik spoži manifistēja Ādamsons, un Bendrupe, nespēja pilnā mērā realizēties. …