Modernās Eiropas attīstība: ekonomiskā un politiskā dimensija

Ietvars
Eiropas ir viens no septiņiem pasaules kontinentiem. Lielā zemes masīva Eirāzijas Rietumu daļa, Eiropa atdalās no Āzijas ar Urāla kalniem, Urāla jūru un Kaspijas jūru austrumos un Kaukāza kalniem dienvidos. Eiropu atrodas starp tādiem ūdeņiem kā Arktiskais okeāns, Atlantijas okeāns, Vidusjūra un Melnā jūra.1
Eiropa ir pasaules otrais mazākais kontinents pēc virsmas platības – tās apjoms ir 10,2 miljoni kvadrātkilometru, jeb 2% no Zemes virsmas; 6,8% no sauszemes. Šī zeme sevī ietver apmēram 50 valstis, kuru starpā ir pasaules lielākā – Krievija un mazākā – Vatikāns. Eiropas kopējais iedzīvotāju skaits novieto to aiz Āzijas un Āfrikas. Kopā Eiropā dzīvo 731 miljons cilvēku, kas ir 11% no visas cilvēces.2
Līdzīgi kā citās pasaules daļās Eiropas valstu iedzīvotāju pārticība ir ļoti atšķirīga. Visuzskatāmākā atšķirība bagātībā var redzēt novērtējot to austrumu-rietumu perspektīvā. 3
Rietumeiropas valstis ir pasaules bagātākās pēc to IKP lieluma un dzīvošanas līmeņiem, bet daudzas no Austrumeiropas valstīm joprojām atgūstas no Padomju Savienības un Dienvidslāvijas sabrukumiem.
Vislielākā Eiropas ekonomika viennozīmīgi ir Vācija, pasaulē trešā pēc nominālā IKP un piektā pēc pirktspējas paritātes. Vācijai seko Lielbritānija – pasaules piektā lielākā ekonomika pēc nomināla un sestā pēc marciņas pirktspējas paritātes. Ja Eiropas Savienība būtu federāla valsts, tad tā būtu pasaules lielākā ekonomika pārspējot ASV.
Mūsdienu pasaulē ir novērojamas spēcīgas starpvalstu integrācijas tendences, īpaši Eiropā, kā rezultātā kontinentā ir novērojams nebijis miera periods – jau vairāk nekā 60 gadus neviena no lielajām Eiropas valstīm nav iesaistījusies savstarpējā kara darbībā.4
…