Lai izprastu modelēšanu biotas dinamikas pētījumos saistībā ar globālajām pārmaiņām pirmkārt ir nepieciešams apzināt pētījumu virzienus, kuros sekundāri tiks izveidoti, piemeklēti vai piemēroti vajadzīgie modeļi.
Globālās pārmaiņas sevī ietver galvenokārt globālās klimata pārmaiņas, taču saistībā ar biotas dinamiku var izdalīt arī pašas biotas mainību, un modeļus piemērot tai, ne tikai pašām globālajām pārmaiņām.
Tā, piemēram, biotas dinamikā liela nozīme ir augu invāzijām. Invāzijas var radīt ekonomiskus, kad invadētājs samazina kultūraugu ražu un ekoloģiskus kaitējumus, kad invadētājs rada negatīvu efektu attiecībā pret dabiskajām un iedzimtajām attiecīgās teritorijas sugām. Svešzemju augi klimata maiņas ietekmē invadē jaunas teritorijas un, piemērojot attiecīgus modeļus, ir iespējams noteikt aptuvenu invāziju ātrumu un lielumu. Precīzu nav iespējams noteikt tādēļ, ka pastāv pārāk daudz mainīgo vērtību, taču ar to palīdzību var atrast visspecifiskākos mainīgos, kas nosaka invadētājauga telpiskās attīstības progresu, kā arī ir iespējams veikt dažādo invāziju iejaukšanos aspektu kvalitatīvu salīdzināšanu ar dažādiem pretpasākumiem – kā kvalitatīvi varētu attīstīties process, ja veiktu vienu vai citu pretpasākumu.
Invāziju var paredzēt vismaz trijos veidos. Statistiskās pieejas rezultāti ir izejas parametru varbūtība, ar kādu process virzīsies attiecīgā virzienā. Kā ievadparametri var būt sēklu skaits, to izmēri, dispersā kapacitāte, ekoloģiskā tolerance un daudzi citi bioloģiskie faktori.Otrajā veidā tiek paredzētas sugas invāzijas spējas tai identificējot tās fizioloģiskās prasības attiecībā pret izcelšanās vietas klimatiskajiem apstākļiem. …