Spāņu pusaudze Emma no Madrides būtu pavisam citāda, ja viņai nebūtu mobilo telefonu. Viņai to ir deviņi. Meitenei rodas izteikta trauksme, ja viņa atrodas telpā, kur nav pārklājuma. Viņai vairs nav draugu, toties ir nepazīstami čata partneri, kuriem viņa naktī mēdz nosūtīt vairāk nekā 200 ziņojumu. Emmas māte atzīst, ka jau trīs gadus viņas meita pietiekoši neizguļas, lec kājās, izdzirdot telefona zvanu, kļūst ātri aizkaitināma un viņai ir tieksme uz melošanu. Psihiatri stāsta, ka atkarība no mobilajiem telefoniem ir nepārvarama mānija, un liekas, tā kļūst par vienu no lielākajām ne–narkotiku (non–drug) atkarībām 21.gadsimtā.
Mobilie telefoni savus upurus spēj pilnīgi izolēt no apkārtnes un apkārtējiem, izputina tos finansiāli un pat pārvērš par noziedzniekiem.
Spānijā ir 41 miljons iedzīvotāju, tiem pieder 35 miljoni mobilo telefonu, to lietotāji mazsvarīgiem zvaniem gadā tērē vairāk nekā 500 miljonus eiro (590 miljonus dolāru). Atkarīgajiem telefonu rēķini mēnesī var sasniegt 800 eiro jeb 950 dolārus, un, lai tos samaksātu, daži pat pievēršas noziedzībai.
Lielākā daļa atkarīgo ir pusaudži, kuru kautrīgums un zemais pašvērtējums pakļauj viņus agresīvajai mārketinga publicitātei. «Man patika čatot mobilajā telefonā, jo čata draugi teica man jaukus vārdus, kurus neesmu dzirdējusi savā reālajā dzīvē, jo es esmu mazliet tukla,» stāsta kāda sieviete, bijusī atkarīgā.
«Mobilie telefoni ir prestiža lieta gados jaunu cilvēku vidū,» skaidro Barselonas psihologs Andress Gonzaless. «Persona, kas saņemt visvairāk īsziņu, tiek uzskatīta par visvērtīgāko.»
Spāņu pusaudžu lielākā daļa savus mobilos telefonus iegūst 13 gadu vecumā. Gados jaunie atkarīgie pavada tik ļoti daudz laika zvanot, saņemot īsziņas un ielogojoties internetā, ka skolā kļūst nesekmīgi un tiek no tās izslēgti.…
