Mišels Fuko (15.10.1926 - 25.06.1984) ir franču filozofs. Viņš ir viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimta domātājiem postmodernisma kustības ietvaros. Viņš galvenokārt ir pievērsies psihiatrijas, medicīnas, izglītības sistēmas un cietumu sistēmas kritikai, kā arī seksualitātes vēstures izpētei. Mišela Fuko uzskatu analīze no filozofijas vēstures viedokļa ir problemātiska - laika gaitā viņš nav kautrējies savus uzskatus mainīt. M. Fuko savā radošajā darbībā pamatā ietekmējies no Marksa, Freida un Nīčes. Populārākie darbi ir „Seksualitātes vēsture”, „Zināšanu arheoloģija”, „Ārprāta vēsture”, „Patiesība, vara, patība”, u.c.
Viena no M. Fuko galvenajām idejām ir tā, ka cilvēks ir domājoša būtne, kuras domāšanas veids ir sabiedriski, politiski, ekonomiski un vēsturiski determinēts, ko formāli strukturē daudzveidīgas vispārējas un universālas kategorijas. Runājot par idejas jeb domas jēdziena būtību M. Fuko atzīmē, ka doma nav sociālās attiecības, tas ir kas cits. Reālais cilvēku domāšanas veids nevar tikt adekvāti analizēts ar universālu loģikas kategoriju palīdzību. Cilvēks dažkārt rīkojas instinktīvi, nevis pēc prāta apsvērumiem.…