16. gs. filozofs, apgaismotājs, esejas žanra pamatlicējs. Savās “Esejās” viņš iztirzāja gandrīz visas problēmas, kas 16. gs. 2. pusē bija aktuālas Francijai, kā arī visu citu Eiropas zemju izglītoto cilvēku vidū.
Īpaša loma jautājumos, kas attiecas uz garīgo dzīvi, it īpaši uz izglītību un zinātni.
1. Par zināšanu sākumu viņš uzskatīja sajūtas tikai sākumā, jo piebilst, ka sākumā, jo sajūtas var būt maldīgas. Par vēl svarīgāku līdzekli viņš atzina prātu un tieši tas pēc viņa domām ir filozofu raudzes akmens. Prāta spējas nekad nevajag jaukt ar atmiņu, jo laba atmiņa var būt saistīta ar vājām prāta spējām. Cicerona, Platona, Aristoteļa vārdus un izteikumus var atkārtot arī papagailis. Asprātība ir kaut kas gluži cits, arī prāts jeb spriešanas spēja, jo asprātībai piemīt ātrums, toties prātam raksturīgs gausums. Mūsu prāts un zināšanas spēj veikt visus uzdevumus vienīgi tad, ja mēs to vingrinām.…