Konrāts fon Manderns, saukts Mēdems, Svētā Luija laikabiedrs, ienāk Kurzemes vēsturē 1268. gadā. Viņš, līneburdzietis (LīneburgasLejassaksijā) un Dino hercogienes mātes ģimenes priekštecis atstāja dzimteni, lai cīnītos pret pagānismu baltu zemē. Mēdems atstāja dzimto Līneburgu, kad 1207. gadā Zobenbrāļi sagrāba Mežotnes cietoksni Zemgales līdzenumā. Tieši šajā vietā XVIII gadsimtā piedzima Dino hercogienes māte, nākamā Kurzemes hercogiene Doroteja fon Mēdema.
Mēdems, Livonijas ordeņa komturs kopš 1268. gada, lika uzcelt cietoksni uz pussalas starp Lielupi un Driksu. Šīs celtnes iespaidīgais nocietinājms aizsargāja un kļuva par pamatu īstai pilsētai, kuras nosaukums XIII un XIV gadsimtā bija Mītava un kura XVI gadsimtā pārtapa par Jelgavu .
Dorotejas fon Mēdemas senči bija izveidojuši pamatus pirmajai pilij, kurā piedzims, dzīvos un valdīs Kurzemes hercogi Ernsts Johans un viņa dēls Pēteris, nākamās Dino hercogienes vectēvs un tēvs.
Divdesmit gadu vecumā vestfālietis Gothards Ketlers ap 1528. gadu bija apmeties uz dzīvi Livonijā, lai pievienotos Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekiem. Viņš pieņema Kurzemes un Zemgales hercoga titulu, l ai nodrošinātu,pirmais Kurzemes hercogs četrdesmit deviņu gadu vecumā 1566. gadā aprecējās ar prūsijas princesi pectečus, kuru viņam vel nebija Meklenburgas Annu.
Pēc Gotharda Ketlera nāves 1587. gadā viņa dēls Frīdrihs, poļu armijas virsnieks Matiass fon Bīrens bija izpelnījies hercoga Frīdriha un viņa tuvo aprindu atzinību. Piektā Kurzemes hercoga valdīšanas laikā fon Bīrenu vārds pārtapa par fon Bīronu. 1653. gadā piedzimsts Karls, sestais fon Bīrens, bija Ernsta Johana fon Bīrona tēvs, Dino hercogienes vectēvs.…
