Mirstoša pacienta aprūpes principi

Mierīga un cieņas pilna nāve ir katra cilvēka tiesības. Ikviena cilvēka patiesā vērtība ir kas autonoms un vienreizējs, tāpēc īpaši nepieciešams uzsvērt viņa unikalitāti un individualitāti. Tāpēc attiecībās starp aprūpes profesionāļiem un pacientu galvenais ir godīgums, patiesums, iejūtība un harmoniska sajūta it visā kas tiek darīts. Pacientam, kurš mirts ir jāļauj dzīvot savu atlikušo dzīvi tā, kā viņš vēlas, atbilstoši savai personībai un tās izpausmēm, vērtību sistēmai un pārliecībai, tāpēc svarīgi, lai aprūpes speciālisti būtu elastīgi un saprotoši. Ideālajā variantā sociālajam aprūpētājām jānodrošina pacientam (klientam) pēc iespējas lielāks komforts- gan fiziskais, gan psiholoģiskais. Esot tuvu aiziešanas brīdim, cilvēki pastiprināti izjūt vēlmi runāt par nāvi un par to, kas būs pēc tam. Dažreiz viņi uzsāks sarunu par nāvi ar vienkāršiem vārdiem. Mums ir jājūt, vai ar šo cilvēku var runāt par šo tēmu. Tāpat mēs zinām, ar kuru par to varam runāt un ar kuru nē. Dažreiz mums gribētos, lai kāds cits, kurš labāk tiktu galā ar situāciju, runātu mūsu vietā, bet mēs nedrīkstam izvairīties no sarunas, ja tā ir adresēta mums. Lai saprastu mirstošo cilvēku, mums jāvirza savas domas uz procesiem. Mirstošajam cilvēkam tas ir liels atbalsts, ja viņa aprūpētājs izprot nāves procesu. Tādā gadījumā viņš nejūtas viens, pamests. Cilvēks, kurš mirst, nav žēluma objekts, bet ir saprasts un atbalstīts.

…