Vēlos rakstīt par tēmu – miokarda infarkts un sirds slimību rehabilitācija. Tēma man ir interesanta ar to, ka pati esmu 15 gadus nostrādājusi terapijas nodaļā, esmu vērojusi, kā notiek pacientu atveseļošanās un rehabilitācija. Mans mērķis ir salīdzināt teoriju ar praksi. Vai varam palīdzēt pacientam uzlabot veselības stāvokli pie šīs slimības, palīdzot ar rehabilitācijas pasākumiem un pareizu pieeju, izskaidrojot pacientam viņa iespējas un pašaprūpi pie miokarda infarkta un sirds slimībām.
Miokarda infarkts ir kādas sirds muskuļa daļas išēmiska nekroze, kas radusies skābekļa patēriņa un tā piegādes krasas neatbilstības rezultātā.
Cēloņi un riska faktori: Miokarda infarkta rašanos var provocēt neadekvāta fiziska vai psihoemocionāla slodze, krasas asinsspiediena svārstības, pārēšanās, alkohola lietošana, diabēts, nepietiekama fiziska aktivitāte, iedzimtība, u.c. apstākļi, kas palielina miokarda skābekļa patēriņu vai pasliktina tā asins apgādi. Samērā bieži miokarda infarkta priekšvēstneši ir stenokardija – pirmreizēja vai progresējoša.
Klīniskā aina:
Sāpes – galvenais simptoms. Tipiskos gadījumos tās ir stipri intensīvas un ilgstošākas par stenokardijas sāpēm. Tās, parasti, lokalizējas aiz krūšu kaula un iradē uz krūšu kurvja kreiso pusi, kreiso plecu, kreiso roku. Visbiežāk ir spiedošas, žņaudzošas, plēsošas, dedzinošas vai durošas. Sāpju laikā mēdz būt nāves bailes un uzbudinājums. Slimnieks bieži ir nemierīgs un mēģina sāpes atvieglot, mainot stāvokli gultā vai pat staigājot. Intensitāte ir saistīta ar infarkta plašumu. Tomēr, droši spriest par infarkta lielumu un lokalizāciju pēc sāpju veida, nav iespējams.
Reibonis – nepietiekamas smadzeņu asinsrites simptoms. Var būt pat īslaicīgs samaņas zudums vai runas, redzes traucējumi, hemiparēze u.c. Nereti slimnieki sūdzas par izteiktu vājumu.
Arteriālā asinsspiediena maiņa – bieži spiediens pazeminās, dažreiz stipri. Slimības pirmajās stundās vai pat dienās tas var būt paaugstināts.
Ritma traucējumi - Dažreiz var izklausīt dobjus sirds toņus, funkcionālus trokšņus, galopa ritmu. Pirmajās stundās var būt arī bradikardija, ko vēlāk nomaina tahikardija vai normāla frekvence.
Atipiskās klīniskās formas – sāpju atipiskā lokalizācija, bezsāpju ( mazsāpju ) forma, astmatiskā, kolaptoīdā, cerebrovaskulārā, aritmiskā, stenokardiskā un latentā forma. (1)
Sirds slimības sauc par mūsu laikmeta epidēmiju. Pacienta aprūpes procesā trūkst būtiska posma - adekvātas un pilnvērtīgas apmācības. No pacienta puses būtu nepieciešama līdzdalība ārstniecības procesā. Arī katras māsas aprūpes darbam ir jābūt ar individuālu pieeju. Māsai ir jāmotivē pacients rīkoties tā, lai stabilizētu veselību, nevis tai kaitētu. Veselības veicināšana – tā ir diētas ievērošana, dozēta fiziskā slodze, alkohola un smēķēšanas pārtraukšana, kā arī rehabilitācija. Pacientiem nav vēlama sociāla un garīga izolācija, ja iespējams, viņiem būtu jāturpina minimāls ikdienas darbs un kāds vaļasprieks, tādā veidā saglabājot labas pašaprūpes spējas, kas samazina sirds mazspējas progresēšanu. Māsai, kas aprūpē pacientu stacionārā, veicot apmācību, būtu viņam jāpalīdz apgūt pašaprūpes prasmes, sadzīvot ar slimības izraisītajām sekām. Pacientam ir jācenšas turpināt ikdienas darbu, pielāgojoties attiecīgās slimības stāvoklim. Ir jāiemācās kontrolēt simptomus un meklēt palīdzību, kas parādās simptomi, ievērot medikamentu lietošanu un atbilstošu diētu, veikt regulāras fiziskās aktivitātes. Tās ir pacienta pašaprūpes prasmes.
…
