Starptautiskās tirdzniecības nepieciešamība un priekšrocības. Ārējās tirdzniecības politika.
Starptautiskie ekonomiskie sakari ietver – preču, pakalpojumu, finansu kapitāla un darba tirgu. Starptautiskā tirdzniecība ietver preču un pakalpojumu tirgu. Plašākā nozīmē ar starptautisko tirdzniecību jāsaprot arī finansu kapitāla un darba tirgus.
Ar starptautisko tirdzniecību ir saistīti divi jēdzieni, kuru būtība mums ir jāizprot tie ir eksports un imports: Ar eksportu saprot noteiktas valsts, mājsaimniecību, uzņēmumu iekšzemē saražoto preču un pakalpojumu realizāciju ārvalstīs. Eksportu ietekmē: reālais iekšzemes kopprodukts ārvalstīs – ja tas pieaug, ārzemnieki vairāk pērk importa preces, un tas labvēlīgi ietekmē eksportu; valsts iekšzemē ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tādu pašu izstrādājumu cenām ārvalstīs - ja tās ir zemākas, tad ārzemnieki ražotās preces iegādājas vairāk; valūtas kurss - ja nacionālais valūtas kurss pieaug – tas nesekmē eksportu. Ar importu – saprot noteiktas valsts, mājsaimniecību, uzņēmumu un valdības izdevumus par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem. Importu ietekmē: Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts – ja tas palielinās, iedzīvotājiem ir vairāk ienākumu un tie var iegādāties vairāk importa preču; ārzemnieku ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tādiem pašiem ražojumiem Latvijas uzņēmumos. Imports palielinās, ja vietējo ražojumu cenas ir ievērojami augstākas nekā tādām pašām importa precēm; valūtas kurss – ja lata kurss attiecībā pret citu valstu valūtām pieaug, tas sekmē importu Latvijā. Ādams Smits ( skotu ekonomists un filizofs ) ir starptautiskās tirdzniecības teorijas pamatlicējs – uzskatīja, ka starptautiskā preču apmaiņa ir visu valstu bagātības avots – tā dod iespēju paplašināt specializāciju un labāk izmantot katras valsts ekonomiskos resursus.
Galvenie kritēriji – kāpēc valstis savstarpēji tirgojas ar precēm un pakalpojumiem: 1) Ekonomisko resursu – dabas, cilvēku resursu, kapitāla – sadales nevienmērīgums starp valstīm. 2) Ekonomiskā efektivitāte – daudzveidīgo preču ražošana dažādās valstīs ir atšķirīga.
Absolūtās priekšrocības – nozīmē ražot vienā valstī kādu preci ar daudz mazākām ražošanas izmaksām nekā citā valstī. Tās nosaka: valsts ģeogrāfiskais stāvoklis; klimatiskie apstākļi; dabas un darba resursi; kapitāls un ražošanas tehnoloģija.
Ārējā tirdzniecība ir valsts ekonomiskās politikas neatņemama sastāvdaļa. To izstrādā, ņemot vērā valsts nacionālās ekonomikas un politikas intereses. Izvēloties ārējās tirdzniecības politiku, ir divas iespējas: 1) brīvās tirdzniecības politika – pamatā ir salīdzināmā priekšrocība. 2) protekcionisma politika – vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci. Tā tiek īstenota ieviešot: muitas tarifus un importa kvotas; ārpustarifa barjeras un subsīdijas; brīvprātīgus eksporta ierobežojumus; dempingu u.c.
Ārējās tirdzniecības neatņemama sastāvdaļa ir imports. Ar importu saprot noteiktas valsts, piemēram, Latvijas mājsaimniecību, uzņēmumu valdības izdevumus par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem.
To ietekmē šādi faktori ( Latvijas reālais IKP. Ja parējie apstākļi paliek nemainīgi, tad , jo augstāks ir reālāis IKP , jo iedzīvotājiem ir lielāki ienākumi. Līdz ar to viņiem ir iespējas iegādāties importa preces. Tādējādi imports Latvijā palielinās ).
Ekonomiskā integrācija – ārējās tirdzniecības liberalizācijas pamats, kas apvieno divu vai vairāku valstu tirgus, veidojot brīvās tirdzniecības zonas. Tā formas: 1) Līgums par ekonomisko sadarbību – visvienkāršākā, paredz, ka valstis nosaka savstarpēji izdevīgus, atvieglotus tirdzniecības noteikumus. 2) Brīvās tirdzniecības līgums – noslēdzot atceļas gandrīz visi tirdzniecības ierobežojumi .3) Muitas savienība – atceļas visi tirdzniecības ierobežojumi. …
Ekonomikas teorija - mācība par to, kādā veidā cilvēki izmanto ierobežotus resursus, lai maksimāli apmierinātu savas vajadzības. Mikroekonomika - dod zināšanas par individuālas saimnieciskas vienības - atsevišķas firmas,mājsaimniecības - rīcību tirgū.Mikroekonomika pēta individuālas saimnieciskas vienības rīcību: tā ir atsevišķa nozare, firma,mājsaimniecība, lokāls tirgus, konkrētas preces un pakalpojuma cena, ieņēmumi un izdevumi,nodarbināto skaits uzņēmumā vai nozarē u.tml. Makroekonomika - ir mācība par visu ekonomikas subjektu - mājsaimniecību, uzņēmumu, valdības un ārzemnieku - kopdarbību tautsaimniecības līmenī.Makroekonomika parāda, kā funkcionē ekonomiskā sistēma kopumā: 1. kāds ir ražošanas apjoms; 2. vidējais cenu līmenis; 3. nodarbinātība; 4. iedzīvotāju reālie ienākumi noteiktā laika periodā. Makroekonomika pēta cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī. Tās ir tādas parādības kā kopprodukts, nacionālais ienākums, nodarbinātība tautsaimniecībā, kopējais cenu līmenis, inflācija, bezdarbs u.c. Ekonomikas teorijā tiek apskatītas materiālās vajadzības - tās ir tādas vajadzības, kas skar patērētāju (indivīdus, uzņēmumus un valdību), viņu vēlēšanos iegūt lietošanā tādas preces un pakalpojumus, kas dod vislielāko derīgumu.
- Finanšu pamati
- Lielbritānija - ekonomikas analīze 1992.-2003.g.
- Mikro/makro ekonomika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Lielbritānija - ekonomikas analīze 1992.-2003.g.
Konspekts augstskolai4
-
Finanšu pamati
Konspekts augstskolai18
-
Ienākuma nodoklis
Konspekts augstskolai9
-
Pārvaldes teorijas (menedžmenta) sarežģītāko eksāmena jautājumu atbildes
Konspekts augstskolai9
-
Mājsaimniecību reālo ienākumu izmaiņu ietekme uz mājsaimniecību patēriņu
Konspekts augstskolai4