1. Ekonomikas teorijas kā sabiedriskas zinātnes rašanās un attīstība un 2. Ekonomikas teorijas priekšmets.
Ekonomika kā zinātne sāka attīstīties tikai 18.gs., kad pasaulē parādījās pirmie kapitālisma asni. Šajā laikā radās termins politiskā ekonomija, kuru definēja A.Monkretjēns 1615.gadā darbā „Politiskās ekonomijas trakāts” ar ieteikumiem un pārdomām Francijas valdībai par nacionālās saimniecības jautājumiem. Pirms šī darba daži filozofi jau 4.gs.p.m.ē. radīja dīgļus ekonomijas teorijai. Sengrieķu vēsturnieks un rakstnieks Ksenofonts sava grāmatā „Par mājsaimniecību” apraksta pamācības, kā pārvaldīt bagāta grieķa mājsaimniecību un zemkopību. Slaveno filozofu Aristoteli daži autori uzskata kā pirmo ekonomistu, jo viņš analizēja galvenās ekonomikas likumsakarības un parādības. Taču, lai arī Aristoteli dēvē par ekonomistu, sengrieķu zinātniekiem neizdodas ekonomiku padarīt par zinātni. Kā zinātne ekonomika tiek datēta ar 1776.gadu,kad slavenais ekonomists Ādams Smits (1723.-1790.) publicēja savu darbu „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”. Vēl daži pirmie ekonomisti ir V.S.Dževonss (1835.-1882.), kurš ievieš jēdzienu ekonomikas teorija politiskās ekonomija vietā un ekonomists A.Māršals (1842.-1924.), kurš pierādīja, ka politiskā ekonomija ir šķiriska zinātne, bet ekonomikas uzdevums ir pētīt saimnieciskos procesus, atmetot šķiru piederību un cenšoties analizēt likumsakarības maksimāli objektīvi. Ekonomika ir zinātne, kura attīstās nepārtraukti līdz ar izmaiņām sabiedriskajā dzīvē un tehnoloģiju pasaulē, tā ietekmē jebkuru no mums, jo ekonomika ir zinātne par mūsu neierobežotajām vajadzībām un veidiem, kā tās apmierināt ierobežotos resursos.
3. Homo economicus modelis, tā attīstība.
Homo economicus ir vidējais cilvēks, kura rīcību un motīvus pēta ekonomikas zinātne - zinātnieki ir radījuši atsevišķu modeli – homo economicus modeli, kas raksturo tipiskāko cilvēku uzvedībā tirgus saimniecības apstākļos. Par to visvairāk runā ekonomists Lībermanis. var uzzināt raksturīgākās homo economicus iezīmes un lomas – aktīva tirgus attiecību lomu nesēja, kas ražo tirgum, ir galvenais tirgus subjekts; pilda gan pircēja, gan pārdevēja lomu, atkarībā no situācijas; pamatā cenšas gūt peļņu no dažādiem tirgus darījumiem; tiecas pēc kvalificēta, intensīva darba, lai gūtu lielāku peļņu; mērķtiecīga reakcija uz ekonomisko piespiešanu, savukārt, gluži pretēja reakcija uz neekonomiskām piespiešanas formām; katra cilvēka brīva izvēle attiecībā uz ekonomisko rīcību; noteikta savrupība tad, kad tikai tu pats atbildi par savu rīcību un tās sekām; ekonomisks egoisms, kas dažkārt tomēr palīdz citiem; likumu cienīšana, taču tanī pat laikā mēģināšana tos apiet; gādība par ģimeni, tās labklājību, mantojumu; teiktā pildīšana un racionāla, pamatos prognozējama rīcība.
…