Sestkārt, daļējais bezdarbs, kad darba ņēmējs strādā nepilnu darba dienu vai darba nedēļu. Šī bezdarba forma var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
Astotkārt, pavisam īpatnēja forma ir agrārais bezdarbs. Runa ir par ģimenēm, kuru īpašumā ir neliels zemes gabals un kuri to apsaimnieko. Bet visiem ģimenes locekļiem būtībā darba nav. Šie piespiedu bezdarbnieki izdzīvo naturālās saimniecības apstākļos.
Devītkārt, bezdarbu, pilnīgo vai daļējo, var izraisīt arī demogrāfiskā situācija, dabas katastrofas, kas iznīcina veselas ražotnes un atstāj bez darba ne mazums darba ņēmēju.
Pilnīgā nodarbinātība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad pieprasītais darbaspēka daudzums ir vienāds ar piedāvāto darbaspēka daudzumu. Taču tirgus ekonomikā ”tīra” pilnīgā nodarbinātība nepastāv.
Ekonomisti vispirms aprēķina ekonomiskos zaudējumus, kurus rada bezdarbs. Tā ir papildu produkcijas, kuru varētu saražot katrs bezdarbnieks, ja viņš tiktu nodarbināts. To aprēķina, izmantojot ievērojamā ASV ekonomista Artura Oukena izstrādāto metodiku. Viņš pamato to, ka, ja faktiskais bezdarba līmenis ir lielāks nekā dabiskais bezdarba līmenis par 1,0%, tad nesaražotais nominālais iekšzemes kopprodukts līdzinās 2,5%.
…