Ko nozīmē “ilgtspējīga”?
Kā mēs, vairojot pašreizējo labklājību, varam apdraudēt labklājību nākotnē?
Pirmkārt un galvenokārt sagandējot vidi – gan ekoloģiskā, gan etniskā, sociālā, kultūras un citos aspektos. Tas visbiežāk notiek, sajaucot vietām mērķi un līdzekļus – uzskatot par galveno mērķi strauju ekonomikas izaugsmi, inflācijas samazināšanu, valsts budžeta deficīta samazināšanu, utt.
Strauja ekonomikas izaugsme tikpat kā nekad nav ilgtspējīga, ko apliecina Latvijas piemērs XXI gadsimta sākumā. Latvijas gadījums ir arī spilgts piemērs tam, ka labklājību jau tuvākajā nākotnē var apdraudēt pašreizējās labklājības vairošana uz parāda – aizņemoties naudu kredītu veidā, vai kā citādi. Tikpat bīstami ir paļauties uz to, ka mūsu labklājību nodrošinās kāds cits – ārvalstu investori, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Komisija, mūsu labie kaimiņi igauņi vai lietuvieši u.tml.
Labklājība un laime
Pirms vairāk nekā 2000 gadiem izcilais grieķu filozofs Aristotelis „Nikomaha ētikā” mēģināja rast atbildi uz jautājumu – kas ir laime?
Pēc Aristoteļa laimi veido vērtības, kas ir pašpietiekamas, tiesa gan katram cilvēkam tās var būt atšķirīgas. Piemēram, veselība vairumam cilvēku ir pašpietiekama vērtība, tāpat ir ar ģimeni, ja vien cilvēks ir apprecējies aiz mīlestības, nevis aiz aprēķina. Nauda savukārt nav pašpietiekama vērtība, jo tā ir līdzeklis kādu citu vērtību iegūšanai. Protams, ir arī tādi cilvēki, kuriem nauda ir pašpietiekama vērtība.
Pēc Aristoteļa laime nav stāvoklis, bet ir process. Tāpēc ir bīstami mērķi formulēt kā stāvokli – iestāties Eiropas Savienībā, pievienoties eirozonai u.tml, kā tas nereti tiek darīts Latvijā.
Tātad labklājības jēdziens ir konkrēts
Var apgalvot, ka labklājība un laime ir viens otru ietveroši jēdzieni. Lielum lielā daļa ļoti līdzīgi norāda tās vērtības, kas ir nepieciešamas laimei jeb labklājībai – veselība, ģimene, darbs, vide, mājoklis. Ar vidi šeit ir jāsaprot ne tikai apkārtējā daba, bet arī sociālā, etniskā, kultūras, politiskā un tiesiskā vide.
Līdz ar to ekonomikas mērķis ir uzskatāms par pietiekami konkrētu.
Kā īstenot mērķi?
Ilgtspējīgā attīstība tā arī var palikt tikai kā skaists un utopisks mērķis, ja netiks pētīta problēma par to, kā panākt, lai sabiedrība un katrs indivīds atsevišķi izprastu šo mērķi, pieņemtu to kā savējo, un savu ikdienas darbību pakļautu mērķim. Pat ja lielākā sabiedrības daļa to darīs, pietiks ar atsevišķu indivīdu darbību, kas neatbilst mērķim, lai tas tiktu apdraudēts. Ko darīt, lai tas nenotiktu? Atsevišķi ar likuma bardzību, vai arī tikai ar audzināšanu un labu piemēru to diez vai var panākt.
Ilgtspējīgas attīstības dimensijas
Vide – pamats
Ekonomika – līdzeklis
Sabiedrība – mērķis
Ekonomika un tautsaimniecība
Ekonomika Tautsaimniecība
Economics Economy
Wirtschaft Volkswirtschaft
Экономика Народное хозяйство
Tautsaimniecība – saimniecisko darbību kopums
Ekonomika – zinātne par tautsaimniecību
Kas ir saimnieciska darbība?
Šoreiz nerunāsim, kā tas ir rakstīts Komerclikumā. Pēc būtības saimnieciska darbība ir jebkura darbība, ko veic saimnieks, lai ieviestu mājā kārtību.…
Mikroekonomikas konspekts Ekonomikas pamati Kas ir “ekonomika”? Ekonomika bieži vien tiek saprasta kā zinātne par materiālo vēlmju apmierināšanu, par naudas pelnīšanas prasmi. Tās ir visai nepilnīgas izpratnes par ekonomiku. Tulkojumā no grieķu valodas „ekonomika” nozīmē „mājas kārtību”. Tātad ekonomika ir zinātne par to, kā panākt, lai mājā būtu kārtība, lai cilvēkiem tur būtu laba dzīve. Materiālo vēlmju apmierināšana un nauda ir nepieciešams, bet nav pietiekams nosacījums tam, lai cilvēks justos labi. Kas ir šī māja? Tā ir ne tikai ēka, kurā mēs dzīvojam, kaut gan arī tā, protams, ir būtiska mājas sastāvdaļa. Četras mājas Cilvēka pirmā māja vispirms jau ir viņa paša ķermenis un gars, kas tajā atrodas. Ja šajā mājā nav kārtības, tad arī pārējās mājās no šī cilvēka viedokļa tā nav būtiska. Cilvēks ir sabiedriska būtne, tāpēc otrā māja viņam ir ģimene – mazākais sabiedriskais veidojums, kas īsteno kopīgu saimniecību. Mikroekonomikā šīs mājas apzīmēšanai angļu valodā lieto vārdu „household”, ko latviešu valodā parasti tulko kā „mājsaimniecība”, kaut gan pēc būtības varētu lietot arī vārdu „ģimene”. Trešā māja ir valsts – jau lielāks sabiedrisks veidojums, kurā ir apvienojušies cilvēki ar kopīgām etniskajām saknēm, kopīgu kultūru, vēsturi, reliģiju, un zemi, kur tie dzīvo. Ceturtā māja ir visa pasaule, kas mūsdienās kļūst salīdzinoši aizvien mazāka un mazāka. Līdz pat XX gadsimtam uz mūsu zemeslodes pastāvēja faktiski vairākas pasaules, kurās cilvēku domāšanas veids bija visai atšķirīgs, kas atsevišķās izpausmēs ir vērojams vēl šodien. Taču mūsdienās zemeslodi var apriņķot vienas dienas laikā. Lai cilvēki labi dzīvotu, kārtībai ir jābūt visās četrās mājās. Kā rīkoties, lai tas tā būtu – lūk, to arī pēta šī sarežģītā un svarīgā zinātne „ekonomika”.
- Mikroekonomika
- Mikroekonomika
- Mikroekonomika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Mikroekonomika
Konspekts augstskolai4
-
Mikroekonomika
Konspekts augstskolai3
-
Ekonomikas priekšmets: makroekonomika un mikroekonomika
Konspekts augstskolai3
-
Ekonomikas priekšmets. Mikroekonomika un makroekonomika. Resursu ierobežotība
Konspekts augstskolai5
-
Mikroekonomika
Konspekts augstskolai6