13. MONOPOLS UN TĀ VEIDI
Monopols ir tirgus stāvoklis, kurā ir tikai viens ražotājs, kura precei nav tuvu aizvietotāju un tirgū pastāv barjeras jaunu uzņēmumu iesaistīšanai nozarē. Šis pārdevējs var nostādīt pats savu cenu atbilstoši interesēm, jo nav konkurences un cilvēki nevar izvēlēties lētākus pakalpojumus.
Monopols veidojas gadījumos, kad tirgum ir raksturīgas šādas pazīmes:
1. Vienā tirgus pusē ir tikai viens dalībnieks – pircējs vai pārdevējs, tātad atbilstoši ir izveidojies pieprasījuma vai piedāvājuma monopols. Kā īpaša tirgus forma ir aplūkojams gadījums, kad abās tirgus pusēs ir pa vienam dalībniekam un monopols ir abpusējs.
2. Tirgus nemonopola daļu pārstāv daudzi dalībnieki, kuru ietekme uz tirgus cenu, tāpat kā pilnīgas konkurences gadījumā ir niecīga.
3. Monopolists atšķirībā no pilnas konkurences tirgus, kur preces cena ir konstants lielums, var brīvi mainīt to, jo tā individuālais piedāvājums ir arī tirgus piedāvājums.
4. Īsts monopols ir iespējams tikai tad, ja tirgū nav preces, ar kuru ir aizstājama monopolprece vai kura ir līdzīga lietošanas īpašību ziņā.
5. Pircējs un pārdevējs ir pilnīgi informēts par tirgu, jo piedāvājuma monopolists zina visu par savas preces pieprasījumu, savukārt pieprasījuma monopolistam ir visas ziņas par vajadzīgo preci. Tirgus dalībniekiem, kas pārstāv nemonopola pusi, ir pilnībā zināma preces cena.
Tā kā monopolpeļņa parasti ir augsta, tas stimulē citus ražotājus ražot šo monopreci vai tās aizstājējpreci, tāpēc monopols bieži vien nav ilgstošs. Monopolā ir apgrūtināta pārējo tirgus dalībnieku iesaistīšanās tirgū. Jaunai firmai iekļūt šādā tirgū ir praktiski neiespējami. Līdz ar to firma pārstāv visu nozari. Turklāt monopolists cenšas saglabāt savu monopola varu ar dažādiem līdzekļiem.
Monopolu izveidošanās cēloņi:
1. Izmaksas:
• Pozitīvs ražošanas mēroga pieauguma efekts (pašizmaksa sasniedz savu minimumu, samazinās tikai pie ļoti lieliem apjomiem);
• Izmaksu ekonomija pie lieliem ražošanas apjomiem;
2. Dabīgie monopoli:
• Izteikts pozitīvs ražošanas mēroga pieauguma efekts;
• Mazas robežizmaksas;
• Pakļauti valsts regulēšanai;
3. Juridiskās barjeras:
• Likumi, patenti, licences;
• Īpašuma tiesības;
4. Negodīga konkurence:
• Dempinga cenas.
Monopoliem var izdalīt vairākus veidus:
1. Dabiskais monopols – rodas nozarēs, kur liela nozīme ir pozitīvam apjoma efektam, tā var būt tik liela, ka, ja nozarē darbojas divas firmas, to saražotais apjoms ir nepietiekams, lai katra no tām gūtu peļņu.
2. Mākslīgais monopols – rodas vienošanās (parasti slepenas) rezultātā. Vienošanās notiek par tirgu, par cenu, par apjomu.
3. Valsts monopols – pasludina valsts, pārņemot savā pārziņā svarīgas nozares, kas nodrošina valsts intereses un dod valstij ienākumus.
4. Tehniskā progresa monopols – firma uz iegūta patenta pamata izstrādā jaunu tehnoloģiju ražošanai, šis veids ir ierobežots laikā.
5. Pieprasījuma monopols (monopsons) – situācija, kad pastāv daudz piedāvātāju, bet tikai viens pircējs.
Cenu diskriminācija ir monopola firmas iejaukšanās tirgus procesos, nosakot vienai un tai pašai precei dažādas cenas. Cenu diskriminācija jebkurā formā ir monopola varas stratēģija patērētāja pārplakuma sagrābšanai un pārvēršanai par monopola firmas ekonomisko peļņu.
…
