Gadījumos, kad prece nodara kaitējumu atsevišķai daļai patērētāju, izņemot konkrēto patērētāju, līkne “pārvietojas” uz pozitīvo pusi. Neizslēgts ir gadījums, kad prece ir neitrāla jeb patērētājam nevajadzīga. Tad grafikā attēlosies vertikālas jeb paralēlas taisnes, kas “pārvietosies” pozitīvā virzienā.
Budžeta līnija ir taisne, kas attēlo patērētāju iespējas iegādāties dažādas preču vai pakalpojumu kombinācijas par gūtajiem ienākumiem. Tātad patērētāji būs spējīgi iegādāties preces un pakalpojumus, kas ir uz un zem taisnes. Preces un pakalpojumus, kas ir virs taisnes, patērētājs nevar iegādāties ar savu patēriņa summu. Tādējādi var secināt, ka izmainoties preču vai pakalpojumu cenām, izmainās patērētāja iespējas tās iegādāties. Ir vairāki nosacījumi, kas izmaina taisnes attēlojumu grafikā. Piemēram, ja patēriņa summa samazināsies, tad taisne “pārvietosies” pa kreisi, ja pieaugs- pa labi.
Kā tika minēts, kopējais derīgums ir summārais apmierinājums no preču un pakalpojumu izmantošanas. Patērētāju ietekmē dažādi faktori: vēlme iegūt maksimālo apmierinājumu, personiskā budžeta ierobežojumi, preču un pakalpojumu cenas. Gadījums, kad tiek radīts maksimālais kopējais derīgums, kad patērētājs spēj no precēm izveidot sev piemērotāko kombināciju, iztērējot visus atvēlētos ienākumus, ir patērētāja līdzsvars. Tad galējā derīguma vērtība visām precēm vai pakalpojumiem ir vienāda. Patērētāja līdzsvara situācijā tiek izmantota attiecība: MU1/P1=MU2/P2, kur MU- galējais derīgums, P- konkrētās preces vērtība. Šī attiecība ļauj izprast, kādu preču vai pakalpojumu kombināciju patērētājs var izvēlēties, lai iegūtu vienādu kopējo derīgumu.
…
