Pavisam īsi darba algas ekonomisko saturu var definēt kā ienākumus, ko saņem strādājošais, izmantojot savas darbaspējas. Tomēr diskutējams ir jautājums par to, vai būtu pareizi apgalvot, ka prece, ko sniedz darbspējīgais ir tikai tā darbaspējas, kas ,protams, nav atdalāmas no paša cilvēka. Respektīvi, darba devējam neinteresē viņa darba efektivitāte, kvalifikācija vai piemērotība šim darbam, kā rezultāta sanāk, ka prece vairs nav darbaspēks, bet gan pats cilvēks, līdz ar to rodas sava veida verdzības iezīmes. Cits viedoklis pieļauj variantu, ka darbaspējas tiek uz konkrētu laiku iznomātas, tādejādi darba alga kļūst par darbaspēka nomas maksu , vai , ja darbaspēka tirgū pārdošanas un pirkšanas objekts ir pakalpojums, ko sniedz darbs, patērējot darbaspēku, alga izriet no pakalpojuma cenas. Tomēr ,manuprāt, visvienkāršāk , bet tai pat laikā precīzi var apgalvot, ka darba alga ir samaksa par darbu, par izdarīto rezultātu , un no tā cik labs būs paveiktais darbs, paveiktais rezultāts būs atkarīgs arī algas lielums .
Vissvarīgākais faktors , kas nosaka darba algas līmeni ir darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samērs, kas savukārt iedalās vēl sīkāk .