Sevišķi bīstamās bakteriālās infekcijas – antropozoonozes
Slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki (dzīvnieki – infekcijas avots)
Nozīmīgākās antropozoonozes:
1.Anthrax (Sībīrijas mēris, liesas sērga)
2.Mēris (īstais)
3.Brucelloze
4.Tularēmija
Anthrax
Anthrax – grieķu valodā – ogle. Nosaukums darināts, balstoties uz tipiskiem ādas bojājumiem ar melnu, oglei līdzīgu pamatni. Vēsturiski – aprakstīta Vecajā Derībā, šo saslimšanu aprakstīja arī Vergīlijs un senie ēģiptieši.
Mūsdienās – pieder pie bioloģiskajiem ieročiem, ko ir izmantojuši teroristi (11. septembra notikumi), ar to var strādāt tikai laboratorijas, kas atbilst 3. biodrošības līmenim.
Dzimta Bacillaceae
Ģints Bacillus
Suga B. anthracis
Morfoloģija – Gr+ lielas nūjiņas ar tādiem kā „nocirstiem” galiem, tīrkultūrā novietojas ķēdītēs, lielums 1x3-4 mkm, viciņu nav, veido sporas, kuras novietojas nūjiņas centrā, tās diametrs nav lielāks par nūjiņas diametru.
Virulences faktori:
kapsula;
Anthrax toksīns, kas sastāv no:
protektīvā Ag;
edēmas toksīna;
letālā toksīna.
Kapsula – satur poli-D-glutāmskābi, kas m/o pasargā no fagocitozes. Par kapsulas produkciju ir atbildīga plazmīda, kas satur 3 gēnus – capA, capB un capC.
Ir atklāts tikai viens kapsulas tips.
Anthrax toksīns – virulentie B.anthracis celmi satur vēl vienu plazmīdu, kas kodē 3 eksotoksīnus – protektīvo antigēnu, edēmas toksīnu un letālo toksīnu.
Protektīvais Ag – ir proteīns, kas piesaistās mērķa šūnām, kur tiek sašķelts, tādējādi atbrīvojot vēl vienu aktīvo centru, kas, savukārt, var piesaistīt vai nu edēmas faktoru (adenilāta ciklāzi), izveidojot edēmas toksīnu, vai arī letālo faktoru, izveidojot letālo toksīnu.
Edēmas toksīns konvertē ATF cikliskajā adenozīnmonofosfātā (cAMF), kas ir atbildīgs par tūskas veidošanos mērķa audos.
Letālais toksīns vēl līdz galam nav izpētīts, bet domā, ka tas ir atbildīgs par Neu fagocitārās darbības inhibīciju, m/f līzi, kā arī stimulē TNF-a un Il-1 u.c. iekaisuma mediatoru produkciju.…
