Grieķu val. – aktis – stars, mykes – sēnes
1877.g. aprakstīja Hartz
Klasifikācija
Dzimta Mycobacteriaceae
Ir zināma līdzība ar sēnēm:
1) morfoloģija – parasti ir nūjiņas, bet var veidot arī garas, zarotas formas (vecās kultūrās)
2) Aug lēni – 6 – 8 – 10 nedēļas
3) Šķidrā barotnē uz virsmas kā pelējuma sēne (plēvīte)
Mikobaktērijām sinonīms ir skābju izturīgās baktērijas, jo ŠS ir 60% lipīdi un vaski. Krāso ar Cīla – Nilsena metodi, atkrāso ar skābēm (mikobaktērijas neatkrāsojas, bet pārējās baktērijas atkrāsojas).
Klasifikācija: sarežģīta, pamatojas uz vairākām īpašībām:
a) patogenitāte cilvēkam
b) spēju veidot pigmentus
c) augšanas ātruma
I. Pēc patogenitātes
1) Patogēnās – M.tuberculosis (tuberkuloze – 95%)
M.bovis (5 – 10% - tuberkuloze)
M.leprae (lepra)
2) Potenciāli patogēnās jeb „atipiskās mikobaktērijas”
II. Pēc augšanas ātruma
1) Ātri augošās (saprofīti) – 4 – 7 dienas [M.smegmatis, M.fortuitum]
2) Lēni augošās – 10 dienas, dažādas sugas
3) Ļoti lēni augošās – 2 mēneši [M.tuberculosis]
4) Uz mākslīgām barotnēm neaugošās [ M.leprae]
III. Pēc pigmenta veidošanās
1) Fotohromagēnās – veido pigmentu gaismā [M.kansasii – plaušu bojājumi, M.marinum – „peldbaseinu granuloma”(ādā granulomas)]
2) Skotohromogēnās – veido pigmentu tumsā [M.scrofulaceum – bērnu limfadenīts (tropu, subtropu)]
3) Nehromogēnās – pigmentau neveido [M.avium, intracelulare – patoloģijas imīnsupresētiem cilvēkiem (40% AIDS slimniekiem); MAI, MAIC – bieži iet asociācijā]
M. tuberculosis t.s. Koha nūjiņa
1882. g. R. Kohs
1919.g. izstrādāja vakcīnu (BCG)
Morfoloģija: 1 – 3 – 4 mkm gara, tieva, izliekta nūjiņa, polimorfa. Daudz lipīdu (~60%) – slikti krāsojas. No lipīdiem 50% ir esterificētas mikoskābes, kā arī gliko-, fosfolipīdi, vaski. Oriģināli būvēta ŠS – ne Gr+, ne Gr-. Vairāk līdzinās Gr+, jo ir peptidoglikāns.
ŠS 3 slāņi:
…
