Šeit redzams tas, kas ir palicis pāri no varenās pilsētas. Tā bija varenākā un bagātākā grieķu polisa no 16. - 12.gs. p.m.ē. Tad vareno cietoksni izpostīja doriešu ciltis. Pilnīgi akropole nodega ap 1100.g.p.m.ē. Ar to sākās Mikēnu varenības lejupslīde.
Saskaņā ar leģendu Mikēnas ir uzcēlis Zeva dēls Persejs ar ciklopu palīdzību. Taču patiesībā bija savādāk. Vēsturnieki domā, ka šo pilsētu ap 2700.g.p.m.ē. izveidoja Kiklādu ciltis, kas kolonizējās Grieķijas vidienē. Mikēnas savu uzplaukumu sasniedza 14.gs.p.m.ē. pēc Knosas sabrukuma. Šajā pilsētā attīstījās ļoti varena kultūra (sauca arī par Hellādas kultūru), kura izplatījas līdz pat Kiprai, Sīrijai un Sicīlijai. Mikēnieši savu piļu celtniecībai par piemēru ņēma mīnojiešu arhitektūru. 13.gs.p.m.ē. tie uzcēla pili
Mikēnās un tādās vietās kā Atēnas, Tēbas, Pilosa un Tirnas. Mikēnu pilij apkārt tika uzcelti milzīgi mūri neregulāra trijstūra veidā ar diviem vārtiem. Šajā cietoksnī mitinājās tikai valdošas šķiras pārstāvji un sargi, bet amatnieki, tirgotāji un visi pārējie dzīvoja ārpus mūriem. Mikēnu civilizācija savu lielāko uzplaukumu sasniedza vēlajā bronzas laikmetā ap 14.gs.p.m.ē. Mikēnu civilizācijas noriets bija ap 1200.g.p.m.ē. Nav zināms vai tā sabruka iekšēju nesaskaņu dēļ, vai tam par iemeslu bija barbaru iebrukumi, vai kas cits.
Mikēnas atraka vācu bagātnieks un arheologs - amatieris Heinrihs Šlīmanis 1876.gadā. Valdnieka Agamemnona atdusas vietas meklējumiem viņu rosināja Homēra darbi, kuri viņam tik ļoti patika. Šlīmanis akropoles iekšpusē atklāja Kapsētu A, kurā atrada 19 cilvēku mirstīgās atliekas, kas bija rotātas ar 14 kg zelta. Šlīmanis bija arī tas, kurš atraka Atreja dārgumu glabātuvi jeb Agamemnona kapu, kā viņš to nodēvēja, jo domāja, ka tur ir apglābāts šis valdnieks. Heinriha Šlīmaņa izrakumi ir vieni no nozīmīgākājiem Grieķijas vēsturē.
…
