Īsumā:
Pilnais vārds: Michelangelo di Lodovico Buonarroti Simoni
Tautība: Itālis
Dzimis: 1475. gada 6. martā, Florencē
Miris: 1564. gada 18. februārī
Profesijas: Tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks
Laikmets: Dižrenesanse, Baroks
Daiļrades tēma: Cilvēks, cilvēka figūra, tās plastiskā izteiksmība
Slavenākie darbi:
1. Freska "Pastarā tiesa" (1535-1541), Siksta kapelā Romā,
2. Marmora statuja ”Dāvids” (1501-1504), Florencē,
3. Skulpturāla grupa "Pietà" (1498-1500) - mirušā Kristus apraudāšana (Sv. Pētera katedrālē).
Plašāk:
Dzīves gājums:
Buonaroti dzimta nebija sevišķi turīga, taču lepna uz savu dižciltību. Jaunpiedzimušo nodeva zīdītājai, kādai akmeņkaļa sievai. Un vēlāk Mikelandželo mēdza teikt, ka ar aukles pienu sevī uzņēmis mīlestību uz marmoru kā tēlniecības materiālu. Sākumā Mikelandželo mācījies Florences gleznotāja Domeniko Girlandajo darbnīcā, bet vēlāk tēlniecību pie kāda no Donatello skolniekiem Bertoldo di Džovanni, kas bija liels antīkās mākslas cienītājs. Drīz vien apdāvināto jaunekli ievēroja Mediči dzimtas hercogs Lorenco Lieliskais, un jau ap 1490. gadu Mikelandželo tika uzņemts hercoga galmā kā mākslinieks. Kad Lorenco Lieliskais nomira un Mediči dzimta tika padzīta no Florences, Mikelandželo devās uz Boloņu, bet pēc tam uz Romu.
