Ēģipte
1.Dabas un klimatisko apstākļu raksturojums
Senās Ēģiptes dzīvības avots visos laikos bijusi Nīlas upe. Tā radīja zaļojošo oāzi tuksnešainajā apvidū, regulārie uzplūdi baroja tai pieguļošās zemes ar auglīgajām dūņām. Šaurā auglīgās zemes strēle abpus Nīlai bija tā vieta, kur ēģiptieši jau kopš vissenākajiem laikiem jutās drošībā un pasargāti. Noslēgtību no ārpasaules veicināja Lībijas un Arābijas tuksneši abpus Nīlai, krāces dienvidos, pārpurvotā upes delta un Vidusjūra ziemeļos. Auglīgā Nīlas ieleja ēģiptiešiem bija savējā teritorija, vide, kur stabilitāti un nemainību diktēja pašas dabas radītie ritmi. Svešā, neizzinātā un ļaunuma pilnā pasaule sākās aiz sarkanīgajām klintīm, kas norobežoja Nīlas ieleju no neauglīgajām tuksneša smiltīm. Ģeogrāfiskās vides diktētie nosacījumi atstāja būtisku iespaidu uz seno ēģiptiešu pasaules izpratni, domāšanu un dzīvesveidu. [2;51]
Zemes auglības pamatā ir no jūlija līdz oktobrim ar palu ūdeņiem (Nīlas plūdi) sanestās auglīgās dūņas. [1;23]
Kopīgais
Kopīgs šīm abām kultūrām bija tas, ka abas apskaloja lielākās upes, līdz ar to viņi sāka celt kanālus un dambjus, jo ūdens bija vajadzīgs, lielākoties, zemkopībā, lai varētu padzirdīt lopus un apliet augļus, ko audzēja.
Mezopotāmija
1.Dabas un klimatisko apstākļu raksturojums
Šo reģionu veido Auglīgā pusloka ieleja starp Tigras un Eifratas upēm tagadējā Irākas teritorijā. Pēc būtības tā ir veca, aizsērējusi jūras gultne, ko auglīgu padarīja dūņu nosēdumi un upju sanesas. Zemes auglība un ģeogrāfiskā vides atklātība bija par iemeslu nepārtrauktu iebrukumu virknei. Šumeri ar savām teicami būvētajām irigācijas sistēmām pratuši savaldīt stigras un Eifratas upju neprognozējamās kaprīzes. [2;33]
…
