Mezglošana

Mezglošanas vēsture Mezglotas mežģīnes (makramē). Makramē ir starptautisks termins, ko lieto gandrīz visās Rietumeiropas valstīs, un tam ir vairāki izcelsmes avoti: „migramah” no arābu valodas un „makrama” no turku valodas –„lakats ar greznām bārkstīm”. Tas norāda, ka mezglu siešana bijusi zināma gandrīz visā pasaulē. Visvairāk sarežģītu mežģīņu radījuši jūrnieki, kam mezglošanas prasmes bija nepieciešamas ikdienas darbā. Viņi īsināja garās dienas uz kuģa, mezglu rakstā darinot dažādus sadzīves greznuma priekšmetus. Raksts veidojās, kārtojot dažāda veida mezglus dažnedažādās variācijās. Mezglošana savas pastāvēšanas laikā vairākkārt zaudējusi popularitāti, tomēr tā atkal un atkal atgriežas, bagātinājusies ar jaunajiem paņēmieniem, materiālu un pielietojumu. Tāpat kā senatnē ar mezglotām mežģīnēm rotā apģērbu, šajā tehnikā darina sadzīves un interjera priekšmetus. Pie senajām mežģīnēm, kuru darināšanā izmantota mezglu siešanas tehnika, pieder mezglotas mežģīnes , frivolitē un arī tīkla mežģīnes. Tīkla (filet) mežģīņu darināšanā lielākoties lieto arī izšūšanas un tenerifes tehnikas elementus. Spilgts piemērs tam, ka, ....