1.Svētku apraksts
Ziemas aizvadīšana un pavasara sagaidīšana pēc latviešu tradīcijām notiek ar Meteņiem. Vēl šī diena tiek saukta par Miestmesi, Pīrāgdienu, Vastlāvi, Aizgavēņiem. Mūsu kaimiņu tautā – Krievijā – februāra svētkus sauc par Masļeņicu, savukārt Rietumeiropā notiek Karnevāli.
Dažādām tautām dažādi saukto februārī svinamo svētku jēga ir vienāda, proti, ziemas promdzīšana, zemes modināšana, cilvēku noskaņošanās jaunam darba cēlienam, jaunam gadam1.
Latviešu gadskārtā pēc seno laiku kalendāra Meteņus svin starp ziemas un pavasara saulgriežiem. Izplatītākā Meteņdienas svinēšana ir septītajā otrdienā pirms Lieldienām2.
Metenis kā gaismas personificējums ar savām raksturīgajām īpašībām un darbībām iekļaujas gadskārtas teiksmu tēlu – Dievadēlu pulkā. Latviešu iztēlē, svinot viņa gadskārtējo atnākšanu, Metenis parādās arī kā Meteņdienas cilvēkojums, kas darbojas ļaužu vidū lauku sētā. Līdzīgi citiem Dievadēliem arī Metenim ir ģimene ar dēliem un meitām, bet dainu ziņas par tiem skopas – to tēli nav tālāk izveidoti3.
Meteņami pieci dēli,
Visi pieci arājiņi;
Meteņami piecas meitas,
Visas piecas malējiņas.…
