Metāli

Metāli metālisku elementu veidotās vienkāršās vielas. Metāli relatīvi labi vada siltumu un elektrību. Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli. Ķīmiskajos savienojumos metāliem var būt tikai pozitīvas vērtības, atšķirībā no nemetāliem, kam var būt arī negatīvas vērtības. Lielākā daļa metālu brīvā veidā nav stabili un oksidējas (korodē), veidojot stabilākus savienojumus. Metāliem parsti tiek pievienoti citi metāli lai uzlabotu to izturību un citas īpašības. Ja metālu pakļauj lielai fiziskai slodzei, tam ir vērojamas īpašības, respektīvi, ja tas ir ciets, tas salūzt (tērauds), ja mīksts( svins, alumīnijs), tad tas locās, deformējas. Cilvēku dzīvē nozīmīgākie metāli ir dzelzs, alumīnijs, varš, niķelis, cinks, zelts, sudrabs.
Metālu atrašanās D. Mendeļējeva ķīmisko vielu periodiskajā sistēmā.
Vairums ķīmisko elementu veido vienkāršas vielas-metālus. Tādējādi vārdam `metāls` ir divejāda nozīme: 1) metāls kā ķīmiskais elements un 2) metāls kā vienkārša viela. Apskatot metālu vietu ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā, kā arī metālu atomu uzbūvi, ir runa par metāliem kā elementiem. Turpretī runājot par metālu īpašībām, tās attiecina uz metāliem kā vienkāršām vielām.
No plašāk pazīstamajiem 108 elementiem lielākā daļa (vairāk nekā 80) veido vienkāršas vielas-metālus. Viegli atcerēties, kuri elementi pieskaitāmi pie metāliem un kuri-pie nemetāliem, ja periodiskajā sistēmā no bora uz astatu novelk taisni. …