Metāli un to sakausējumi

Pie metāliem pieder vienkāršas vielas ar raksturīgu metālisko spīdumu. Metāli cietā un šķidrā stāvoklī labi vada siltumu un elektrisko strāvu. Arī ķīmiskā ziņā tiem ir līdzīgas īpašības.
Fiziskās īpašības un iedalījumi.
Pēc blīvuma metālus iedala vieglajos metālos ( < 5 g/cm3 ), piemēram, Li, Na, K, Mg, Al, Be, Ti, Ca, un smagajos metālos ( > 5 g/cm3 ), pie kuriem pieder, piemēram, dzelzs ( (Fe) = 7,87 g/cm3 ), niķelis ( (Ni) = 8,90 g/cm3 ), varš ( (Cu) = 8,94 g/cm3 ), zelts ( (Au) = 19,3 g/cm3 ). Visvieglākais ir litijs ( (Li) = 0,53 g/cm3 ), bet vissmagākais – osmijs ( (Os) = 22,61 g/cm3 ).
Pēc kušanas temperatūras metālus iedala vieglkūstošajos metālos (t0kuš.<1000 0C), piemēram, Na, K, Li, Mg, Zn, Ag, Al, metālos ar vidēju kušanas temperatūru (tokuš. = 1000 – 1500 oC), piemēram, Mn, Co, Ni, Be, Au, Cu, arī Fe (tokuš.<1539 oC), un grūtkūstošajos metālos (tokuš.>1500 oC), piemēram, Ti, V, Cr. Viszemākā kušanas temperatūra ir dzīvsudrabam (-38,9 oC), francijam (8 oC), cēzijam (28,4 oC) un gallijam (29,8 oC), bet visaugstākā kušanas temperatūra ir folframam (3420 oC).
Pēc cietības izšķir mīkstos metālus (Li, Na, K, Ca, Sn, Pb) un cietos metālus (Cr, Mo, W). Viscietākais metāls ir hroms – tā cietība pēc Mosa jeb mineraloģiskās cietības skalas ir 9 (pēc šīs skalas viscietākā viela ir dimants, tā cietība pieņemta par 10).…