Meningīts
Ir smadzeņu apvalku iekaisums. Pēc cēloņa un pārmaiņām smadzeņu apvalkos un smadzeņu šķidrumā izšķir strutaino un serozo. Meningīta cēloņi ir dažādi. Primāro strutaino meningītu ierosina meningokoki, kas bieži mīt cilvēka augšējo elpošanas ceļu gļotādā un, mazinoties organisma pretestībai vai pieaugot mikrobu virulencei, var radīt iekaisumu smadzeņu apvalkos. Meningokoki parasti organismā nonāk pa elpošanas ceļiem. Sekundāro strutaino meningītu var ierosināt streptokoki, stafilokoki, pneimokoki, gonokoki, zarnu nūjiņas u.c. mikrobi. Infekcijas avots var būt iekaisums vidusausī, deguna blakus dobumos, mandelēs un zobos u.c Akūta meningīta pazīmes parasti parādās 3—14 dienas pēc inficēšanās. Slimības sākuma ir stipras, dažreiz ļoti stipras galvassāpes, slikta dūša, pat vemšana, paaugstināta t, nogurums, sāpes dažādās ķermeņa daļās, var būt caureja, izsitumi, iesnas, sāpēs rīklē u.c. Hroniska. meningīta gadījumā ir ilgstošs nogurums, apātija, pamazinātas darbaspējas, svīšana, pastiprināta uzbudināmība, miega traucējumi, miegainība dienā, galvassāpes. Sāpes pastiprina spilgta gaisma, troksnis un citi kairinātāji. Ja uzspiež uz acu āboliem, rodas sāpes, ir muskuļu stīvums, galvenokārt kakla mugurpusē un kāju saliecējos muskuļos. Smaga meningīta gadījumā var būt apziņas traucējumi, murgi, uzbudinājums, samaņas zudums. Reizēm rodas locekļu paralīze un galvas smadzeņu nervu bojājumi.
Profilakse. Svarīga ir organisma vispārēja stiprināšana. Laikus jāārstē visas infekcijas un jālikvidē iekaisuma perēkļi organismā. Nedrīkst ēst nemazgātus augļus un dārzeņus, dzert nevārītu ūdeni un pienu. Slimnieka lietotie trauki un veļa jānovāra.
Encefalīts
Ir galvas smadzeņu iekaisums. Encefalītu var ierosināt vīrusi, baktērijas u.c. mikroorganismi. Izšķir primāro encefalītu, kad ierosinātājs vispirms rada iekaisumu galvas smadzenēs, un sekundāro encefalītu, kad galvas smadzeņu iekaisums ir cita orgāna vai ķermeņa daļas iekaisuma sarežģījums (piem., gripas, malārijas, masalu gadījumā). Visbiežāk encefalītu ierosina vīrusi, no kuriem dažus pārnēsā odi un ērces. Šos encefalītus sauc par transmisīviem encefalītiem. Ērces pārnēsā t.s. ērču encefalītu. Cilvēks inficējas no ērces koduma, kā arī no inficēta dzīvnieka. Cilvēku parasti inficē pieaugušas ērces, tāpēc visbiežāk ar ērču ENCEFALĪTS saslimst pavasarī un vasaras sākumā, kad ērces ir visaktīvākās. Tomēr inficēšanās iespējama arī citos mēnešos. Inkubācijas periods — 1—21 diena. Ērču encefalīts biežāk sākas strauji — ar paaugstinātu t°, galvassāpēm, vemšanu. Var būt apziņas un samaņas traucējumi.…