Zemei tuvākais debess ķermenis ir MĒNESS, tas arī ir vienīgais tās dabiskais pavadonis. Mēness riņķo ap zemi tā, ka pret to visu laiku pagriezta viena Mēness puse.
Uz tā saskatāmos tumšos plankumus
sauc par jūrām, bet gaišos- par
kontinentiem. Par jūrām sauc
līdzenumus, kad vairāk nekā pirms
4 miljardiem gadu milzīgu meteo-
rītu triecienu vietās no mēness
dzīlēm izplūda lava. Tā sacietēja un
izveidoja gludus līdzenumus- jūras.
Lielākā jūra ir Vētru okeāns.
Mēness redzamā puse.
Šie nosaukumi (jūras, kontinenti...) ir nosacīti, jo ūdens uz mēness nemaz nav. Jūras ir zemāki un gludāki Mēness virsas apgabali. Redzamajā pusē to ir daudz, bet neredzamajā pusē- maz. Gan jūras, gan kontinentus klāj krāteri, kuri ir radušies meteorītu triecienu rezultātā. Tikai nedaudziem ir vulkāniska izcelsme(3.23.). Mēness redzamajā pusē lielākais krāteris ir Klāvijs (diametrs 235 km), krāteri ir nosaukti astronomu vārdos. Vēl uz Mēness ir simtiem km garas kalnu grēdas, kas sasniedz 5....8 km augstumu, kā ari plakankalnes, ielejas un gravas. Lai arī uz Mēness ir daudz nelīdzenu vietu, tas tomēr ir salīdzinoši līdzens. …
