Melngalvju nama ēka ar nosaukumu Jaunais nams pirmoreiz minēta 1334.gadā un tika celta galvenokārt Lielās Ģildes vajadzībām.
Melngalvju biedrība dibināta 1232.gadā un sākotnēji bija tirdzniecības organizācija, kuras locekļi bija vācu, holandiešu kuģu kapteiņi un jauni, bagāti tirgoņi, kas pastāvīgi rīkoja viesības un sanāksmes. Ballēs esot piedalījušies tādas slavenības ka Katrīna Lielā, Aleksandrs Pirmais, pat Pēteris Pirmais.
No sākuma Melngalvju brālība tika dēvēta par Sv.Jura brālību, jo tas bija attēlots uz bralības vapeņa. Vēlāk savu nosaukumu Melngalvji ieguva dēļ Sv.Maurīcija, moru firsta, kas bija melnādains. Sv.Maurīcijs bija Sv.Marijas, biedrības patroneses, sargs.
Par nama sākotnējo arhitektūru nevar spriest, jo nav attēlu. 1969.gadā un arī vēlāk grafiskās rekonstrukcijas veicis G.Jansons.Dažādos avotos atrodams, ka namu esot cēlis D.Kreige, vācietis, bet tikpat sekmīgi to varēja arī uzcelt latviešu amatnieki. Melngalvju nams sākotnēji celts no ķieģeļiem, par ko varēja spriest pēc arheoloģiskajiem izrakumiem.
“Laiku gaitā parbūvēts, remontēts, vietām sienas ir ar jaunu ķieģeļu klājumu, iebūvētas jaunas starpsienas, aizmūrētas senās logu, durvju ailes un izlauztas jaunas.…