-
Meliorācija
22. Ūdens patēriņa deficīts un apūdeņošanas vajadzība
Ūdens patēriņa deficīts ir lielums, kas var noteikt faktisko ūdens patēriņa deficītu konkrētos augsnes un hidroģeoloģiskos apstākļos un konkrētām kultūrām.
Apūdeņošanas efektivitātes galvenais priekšnoteikums ir tās tehniski un ekonomiski pamatota lietošana tur, kur tā dod vislielāko efektu. Izšķir ekonomisko un fizisko apūdeņošanas vajadzību. Ekonomiskā apūdeņošanas vajadzība izriet no konkurentspējīgas lauksaimniecības prasībām. Lai nodrošinātu augstas un stabilas lauksaimniecības kultūraugu ražas pie nelabvēlīgām meteoroloģisko apstākļu novirzēm, apūdeņošana ir nepieciešama arī nosusināmo augšņu zonā. No šī viedokļa apūdeņošana ir perspektīva arī Latvijā prasīgu kultūru stabilu ražu iegūšanai. Apūdeņošanas fizisko vajadzību var raksturot ar mitruma deficīta lielumu, kas atkarīgs no faktoriem, kuri nosaka augsnes aktīvā slāņa ūdens bilanci. Apūdeņošanas fiziskā vajadzība Latvijas dažādos agroklimatiskajos rajonos ir atšķirīga.
23. Apūdeņošanas režīms. Laistījuma deva un apūdeņošanas norma. Hidromodulis.
Apūdeņošanas režīms ir laistījumu devu un termiņu kopums, kas dotajos klimatiskajos un augsnes apstākļos sedz ūdens patēriņa deficītu, nodrošinot apūdeņojamajai kultūrai vēlamo augsnes mitruma režīmu. Apūdeņošanas režīma aprēķini balstās uz augsnes aktīvā slāņa ūdens bilances vienādojumu. Apūdeņošanas režīmu var aprēķināt arī analītiski, izmantojot starprezultātus, ko iegūst ar iepriekš aprakstītajiem matemātiskajiem modeļiem METUL un METQ Latvijas meteoroloģiskajām stacijām.
Laistījuma deva ir ūdens daudzums, kuru padod vienā laistījumā.( mmax = Wg – Wo ),kur maksimālā pieļaujamā laistījuma deva(mmax), augsnes aktīvā slāņa lauka mitrumietilpība(Wg), faktiskais ūdens krājums pirms apūdeņošanas(Wo)
Apūdeņošanas norma ir ūdens daudzums, kāds jāpadod ar apūdeņošanu, lai visā veģetācijas periodā uzturētu apūdeņojamai kultūrai optimālu augsnes mitruma režīmu. (M = m * n), kur apūdeņošanas norma (M, m3/ha vai mm), laistījumu deva(m,mm), laistījumu skaits (n)
Hidromodulis ir lielums, kas raksturo apūdeņošanai nepieciešamā ūdens padošanas intensitāti.(qm(mm/d) = 0,116qm(l/s*ha))
24. Apūdeņošanas režīma grafoanalītiskais aprēķins.
Augsnes aktīvā slāņa ūdens bilances faktorus attēlo grafiski kā laika funkcijas un, grafiski summējot, iegūst ūdens patēriņa deficīta summārās līknes Mmax un Mmin, starp kurām ieprojektē laistījumus. Grafiskā paņēmiena priekšrocība ir tā uzskatāmība, bet galvenais trūkums ir tas, ka netiek ievērota iespējamā ūdens noplūde no augsnes aktīvā slāņa, kas var notikt, nolīstot lielākam nokrišņu daudzumam. Bez tām netiek pilnīgi ievērtēta augsnes aktīvā slāņa kā regulējošā tilpuma nozīme
…
1. Meliorācijas jēdziens un priekšmeta saturs. 2. Augsnes hidrofizikālās īpašības: porainība un porainības koeficients, augsnes mitrums, augsnes mitruma potenciāls. 3. Augsnes hidrofizikālās īpašības: lielums pF sūcējspēka raksturošanai, sūcējspēka un augsnes mitruma sakarība, kapilaritāte, augsnes ūdens atdeves koeficients. 4. Ūdens veidi augsnē: ķīmiski saistītais ūdens, tvaikveida ūdens, higroskopiskais ūdens, plēvīšu ūdens, kapilārais ūdens un gravitācijas ūdens. 5. Augsnes mitruma ietilpība (pilnā, lauka). Produktīvie mitruma krājumi augsnē. 6. Augsnes ūdens bilance. Nokrišņi un summārā iztvaikošana (evapotranspirācija). 7. Aerācijas (vadozās) zonas mitruma režīms. Hidroizopletas. 8. Gruntsūdens režīms (gruntsūdens dziļuma kalendārais grafiks un ilguma līkne). 9. 10. Augsnes mitruma un gruntsūdens līmeņa lauka novērojumi. 11. 12. Augsnes ūdens režīma matemātiskā modelēšana (ūdens bilance aktīvajam augsnes slānim un gruntsūdens horizontam; gruntsūdens dziļuma izmaiņu modelēšana). 13. 14. Gruntsūdens līmeņa pazemināšanas ietekme uz augsnes gaisa un ūdens režīmu. 15. Nosusināšanas ietekme uz augsnes fizikālajām īpašībām. 15. Kūdras nosēšanās un sadēdēšana. 16. Nosusināmo zemju ūdens bilance un ūdens pieplūdes tipi. 17. Nosusināšanas nepieciešamības novērtēšana atkarībā no augsnes morfoloģiskajām pazīmēm un vietas ģeomorfoloģiskajām īpatnībām. 18.Augsnes ūdens režīma (nosusināšanas nepieciešamības) novērtēšana pēc īslaicīgiem gruntsūdens līmeņa novērojumiem. 19. Apūdeņošanas veidi. Apūdeņošanas paņēmieni 20. Augsnes aktīvā slāņa mitruma režīms un tā regulēšana (apūdeņošana) 21. Evapotranspirācija (summārā iztvaikošana) un tās noteikšanas metodes. 22. Ūdens patēriņa deficīts un apūdeņošanas vajadzība 23. Apūdeņošanas režīms. Laistījuma deva un apūdeņošanas norma. Hidromodulis. 24. Apūdeņošanas režīma grafoanalītiskais aprēķins.
- Ekoloģiskās un vides tiesības
- Meliorācija
- Meža ceļi
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Meža ceļi
Konspekts augstskolai4
-
Ekoloģiskās un vides tiesības
Konspekts augstskolai22
-
Hidroloģijas konspekts 1. daļa
Konspekts augstskolai10
-
Mēslošanas plāns modeļsaimniecībā "Zelmeņi"
Konspekts augstskolai30
-
Meliorācija
Konspekts augstskolai8