Specifiskas ēdienu gatavošanas tehnoloģijas
Meksikas pārtikas gatavošanas tradīcijas ir jau vairāk kā 30 gadsimtu vecas. Meksikāņi savā virtuvē apvieno neatbilstošo - saldo un pikanto, un iegūst izsmalcinātus ēdienus, kas tiek uzskatīti par kulinārijas mākslas virsotnēm.
Meksikas ēdienu gatavošanas metodes parasti ir cepšana, grilēšana un vārīšana. Grilēšana uzlabo meksikāņu ēdienu garšu, izceļot autentiskās garšas, kas agāk radās, gatavojot ēdienu uz atklātas uguns. Grilēšanas tehnoloģija ēdieniem piešķir patīkamu dūmu garšu.
Vārīšana un sautēšana ir lielisks veids, kā pagatavot gaļu un dārzeņus – jāievieto šie produkti lielā katlā ar buljonu vai ūdeni ar daudzām gašvielām, un jāļauj tiem sautēties visu dienu. Šī ir lieliska metode, gatavojot sasmalcinātus liellopa tako. Koka karotes ir tradicionālā katla satura maisīšanas metode. Lielos kausus izmanto lielu daudzumu maisīšanai, bet plānās koka karotes – ķiploku un sīpolu sautēšanai.
Tautas nacionālie ēdieni, kuri ir izplatījušies un pieņemti citur pasaulē
Šobrīd pasaulē visstraujāk pieaug tieši meksikāņu ēdienu popularitāte. Vislielākie meksikāņu virtuves cienītāji ir skandināvi, jo īpaši norvēģi, kuri visvairāk patērē šos ēdienus ārpus Meksikas. Ņemot vērā skandināvu dzīvesveida nozīmīgo ietekmi uz Baltijas valstīm, var prognozēt šo ēdienu izplatības palielināšanos arī Latvijā.
Paši meksikāņi par nacionālo ēdienu uzskata gvakamoli – biezu un gardu mērci, ko pievieno gaļas ēdieniem. Šī mērce ir kļuvusi iecienīta visā pasaulē. „Chilpachole”, „Enchiladas”, „Pipiano”, „Fajitas”, „Burrito”, „Chillicon Carne”, „Nachos Supremos”, „Guacamole”, „Quesadilla Botana” - tā ir tikai daļa no tradicionālajiem meksikāņu ēdieniem. Citās pasaules valstīs meksikāņu restorānos šiem ēdieniem klāt ir skaidrojumi valsts valodā.
Meksikā, kā jau tekilas dzimtenē, katrā krogā ir apmēram 20 tekilas šķirņu. Citās valstīs - apmēram piecas šķirnes.
…
