Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Kas ir mejoze | 3 |
2. | Reduktīvā dalīšanās | 4 |
2.1. | Profāze I | 4 |
2.2. | Metafāze I | 6 |
2.3. | Anafāze I | 6 |
2.4. | Telofāze I | 7 |
3. | Ekvācijas dalīšanās | 7 |
3.1. | Profāze I | 7 |
3.2. | Metafāze I | 7 |
3.3. | Anafāze I | 7 |
3.4. | Telofāze I | 8 |
4. | Mejozes ģenētiskās sekas | 8 |
5. | Galvenās atšķirības starp mejozi un mitozi | 9 |
6. | Hromosomu skaita izmaiņas, kas saistītas ar mejozi | 10 |
6.1. | Hromosomu neatiešana mejozē | 10 |
Izmantoto informācijas avotu saraksts | 12 |
Mejoze ir sarežģīta dzimumšūnas dalīšanās, kas nodrošina haploīdu šūnu veidošanos no diploīdām. Veidojas gametas jeb dzimumšūnas. Pirms mejozes ir notikusi DNS replikācija, tāpēc katra hromosoma sastāv no 2 hromatīdām. ( 3 )
Mejoze sastāv no diviem secīgiem šūnu dalīšanās cikliem. Pirmo dalīšanos sauc par reduktīvo dalīšanos, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi (cilvēkam no 46 uz 23). Otrā mejozes dalīšanās – ekvācijas dalīšanās – ir parasta mitoze (hromosomu skaits vairs nemainās – ir haploidāls). ( 1 )
Abus ciklus iedala fāzēs, līdzīgi mitozei. Pirmā cikla fāzes apzīmē ar romiešu ciparu I, bet otrā cikla fāzes – ar II. ( 2 )
Bez hromosomu skaita samazināšanās mejozē notiek arī gēnu rekombinācija, homoloģiskajām hromosomām apmainoties ar iecirkņiem profāzē I. Mejoze ilgst vairākas diennaktis, pat nedēļas, tā var būt pārtraukta uz ilgu laiku (cilvēka olšūnām veidojoties uz 12 – 50 gadiem).( 2 )
Mejozes rezultātā izveidojas četras šūnas ar pusi no sugai tipiskā hromosomu skaita; katra šāda haploidāla šūna satur tikai vienu katra gēna alēli, pie tam katrā no tām var izrādīties dažādas hromosomu un gēnu kombinācijas.
Anafāzē I notiek homoloģisko hromosomu attālināšanās uz pretējiem šūnas poliem (atšķirībā no mitozes, kur attālinās hromatīdas), Katra hromosoma sastāv no divām hromatīdām, ko kopā satur nesadalījusies centromēra. Šīs hromatīdas var atšķirties pēc gēnu sastāva, ja profāzē I ir notikusi krustmija.
Abas katra bivalenta hromosomas var atvirzīties uz jebkuru no šūnas poliem ar vienādu varbūtību (50%), turklāt šis process dažādos bivalentos notiek savstarpēji neatkarīgi. Šī hromosomu izturēšanās ir kombinatīvās mainības citoloģiskais pamats.
Anafāzē I notiek homoloģisko hromosomu attālināšanās uz pretējiem šūnas poliem (atšķirībā no mitozes, kur attālinās hromatīdas), Katra hromosoma sastāv no divām hromatīdām, ko kopā satur nesadalījusies centromēra. Šīs hromatīdas var atšķirties pēc gēnu sastāva, ja profāzē I ir notikusi krustmija.
Abas katra bivalenta hromosomas var atvirzīties uz jebkuru no šūnas poliem ar vienādu varbūtību (50%), turklāt šis process dažādos bivalentos notiek savstarpēji neatkarīgi. Šī hromosomu izturēšanās ir kombinatīvās mainības citoloģiskais pamats.…
par to, kas ir mejoze, aprastītas mejozes fāzes, ģenētiskās sekas un problēmas, kas var rasties mejozes laikā
- Ģenētika
- Mejoze
- Salas pagasta meži
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Salas pagasta meži
Konspekts vidusskolai26
-
Ģenētika
Konspekts vidusskolai2
-
Gēnu inženierija
Konspekts vidusskolai5
-
Šūnu dalīšanās (mitoze, mejoze)
Konspekts vidusskolai5
-
Šūnu dalīšanās veidi (mitoze, mejoze, amitoze). Organismu vairošanās un attīstība
Konspekts vidusskolai2