Statika pamatojas uz aksiomām, kas izriet no prakses un ko pieņem bez pierādījuma. Tās nosaka absolūti cietam ķermenim pielikto spēku pamatīpašības: 1.aksioma – nosaka līdzsvarotu spēku sistēmu. Materiālam punktam pielikto spēku sistēma ir līdzsvarā, ja tās iedarbībā punkts atrodas relatīvā miera stāvoklī vai kustas vienmērīgi, taisni; F2
2.aksioma – nosaka divu spēku līdzsvara noteikumu. b
Divi spēki, kas pielikti absolūti cietam ķermenim,
ir līdzsvarā, ja tie darbojas pa vienu taisni, ir pretēji vērsti a
un to moduļi jeb skaitliskās vērtības ir vienādas, tas ir, F1 = F2.
Vektorus, kurus var pārnest pa to darbības līniju, F1
sauc par slīdošiem. Spēks arī ir slīdošs vektors;
3.aksioma – to izmanto spēku transformācijai. F2 F3’
Absolūti cietam ķermenim var pielikt vai atmest no tā
līdzsvarojošu spēku sistēmu, neizjaucot tā mehānisko stāvokli F1 F1’
(F1 = F1’; F2 = F2’; F3 = F3’).
Ķermenis atrodas līdzsvara stāvoklī; F3 F2’
4.aksioma nosaka divu spēku saskaitīšanas noteikumu.
Divu vienā punktā pieliktu spēku kopspēks C
arī ir pielikts šajā punktā
un ir tāda paralelograma diagonāle, F1 1800α
kura malas ir dotie spēki. A α D
Divu spēku kopspēka noteikšanu pēc
paralelograma lieluma sauc F2
par vektoriālu jeb ģeometrisku saskaitīšanu un
izsaka ar vektoriālu vienādojumu: B
F3 = F1 + F2 jeb F3 = √F12 + F22 + 2F1 x F2 cosα
5.aksioma nosaka, ka dabā nevar būt spēka vienpusīga darbība.
Savstarpēji sadarbojoties diviem ķermeņiem,
jebkurai darbībai atbilst tāda pati un pretēji F2 A B F1
vērsta pretdarbība. Abi spēki darbojas pa vienu
līniju un ir pretēji vērsti. Darbība vienmēr ir pielikta
dažādiem ķermeņiem, tāpēc tie nevar līdzsvaroties. …
