Mehānika / Konspekts / Fizika / ID: 204628

Autors: Andris Kamars (15)

Vērtējums:

Publicēts: 25.01.2013.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 12 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Kinemātika	4
1.1.	Mehāniskā kustība	4
1.2.	Kustības ātrums taisnlīnijas kustībā	10
1.3.	Pāreja no km/h uz m/s un no m/s uz km/h	10
1.4.	Citas mērvienību sistēmas	10
1.5.	Ķermeņu kustība horizontālā plaknē x,y koordinātu sistēmā	16
1.5.	Vidējais ātrums	18
1.6.	Noietā ceļa grafiska attēlošana	20
1.7.	Paātrināta kustība	21
1.8.	Paātrinātas kustības formulu izvedums kustībai par vienu koordinātu	22
1.9.	Ķermeņu paātrināta kustība horizontālā plaknē x,y koordinātu sistēmā	32
1.10.	Ķermeņa kustība telpā	33
1.11.	Kermeņu brīvā krišana	34
1.12.	Vertikāla ķermeņa kustība Zemes gravitācijas laukā	34
1.13.	Vertikāla ķermeņa kustība Zemes gravitācijas laukā un vienmērīga horizontālā virzienā	35
1.14.	Leņķī pret horizontu izsviesta ķermeņa kustība	35
1.5.	Vienmērīga kustība pa riņķa līniju	37
1.16.	Nevienmērīga kustība pa riņķa līniju	39
2.	Dinamika	39
2.1.	Ķermeņa masa	39
2.2.	Spēks	39
2.3.	Berze	40
2.3.	Pirmais Ņūtona likums	40
2.4.	Otrais Ņūtona likums	40
2.5.	Trešais Ņūtona likums	40
2.6.	Ņūtona likumu pielietojumi	40
2.7.	Elastības spēki	53
2.8.	Gravitācijas lauks un kustība gravitācijas laukā	54
2.9.	Cieta ķermeņa rotācija	55
2.9.	Rotācijas ķermeņa inerces moments	56
2.10.	Spēka moments	57
2.11.	Ķermeņa rotācijas dinamikas vienādojums	58
2.12.	Impulsa moments	60
2.13.	Impulsa momenta nezūdamības likums	60
2.14.	Rotējoša ķermeņa kinētiskā enerģija	60
2.15.	Rotējoša ķermeņa darbs un jauda	61
2.16.	Spēka momentu pielietojums	61
2.17.	Smaguma centrs	64
2.18.	Rotācijas un translācijas kustības analoģija	67
3.	Statika	68
3.1.	Spēks un rezultējošais spēks	68
3.2.	Piemēri	68
4.	Enerģijas un impulsa nezūdamības likumi	70
4.1.	Impulss un spēks	70
4.2.	Vispārīgie principi	70
4.3.	Sadursmes	71
4.4.	Absolūti neelastīga divu ķermeņu sadursme	71
4.5.	Divu ķermeņu absolūti elastīga sadursme	72
4.6.	Elastīga sadursme ar masīvu plāksni	74
4.7.	Neelastīga sadursme ar masīvu materiālu	74
4.8.	Raķešu dzinēji	75
4.9.	Darbs mehānikā	76
4.10.	Jauda	77
4.11.	Darbs gravitācijas laukā	79
4.12.	Darbs pie mainīga ātruma	79
4.13.	Berzes spēka darbs	80
4.14.	Lietderības koeficients	80
4.15.	Enerģija	80
4.16.	Potenciālā enerģija	81
4.17.	Atsperes potenciālā enerģija un elastības spēka darbs	82
4.18.	Kinētiskā enerģija	82
4.19.	Enerģijas nezūdamības likums mehānikā	83
4.20.	Keplera likumi	83
	Pirmais Keplera likums	83
	Otrais Keplera likums	84
	Trešais Keplera likums	84
4.21.	Kosmiskie ātrumi	85
5.	Šķidrumu un gāzu mehānikas elementi	86
5.1.	Šķidrumu īpašības	86
5.2.	Hidrauliskā spiede	87
5.3.	Sūcējspiedējsūknis	88
5.4.	Arhimēda likums	89
5.5.	Ķermeņa peldēšana	90
5.6.	Šķidrumu kustība	91
5.7.	Bernulli likums	91
6.	Svārstības un to veidi	92
6.1.	Svārstību vienādojumi	92
6.2.	Atsperes svārsts	93
6.3.	Harmonisku svārstību enerģija	95
6.4.	Rimstošas svārstības	95
6.5.	Uzspiestas svārstības	95
6.6.	Matemātiskais svārsts	96
6.7.	Fizikālais svārsts	96
6.8.	Koniskais svārsts	97
6.9.	Svārstu piemēri	97
6.10.	Lisažū figūras	99
7.	Mehāniskie viļņi	100
7.1.	Viļņu klasifikācija	100
7.2.	Gareniskie viļņi un šķērsviļņi	101
7.3.	Viļņu fronte un fāzes ātrums	101
7.4.	Viļņa formula	102
7.5.	Viļņu superpozicijas princips, interference	102
7.6.	Stāvvilnis	103
7.7.	Heigensa princips. Viļņu atstarošanās	104
7.8.	Viļņu laušana	105
7.9.	Doplera efekts	105
7.10.	Skaņas viļņus raksturojošie lielumi	107
7.11.	Skaņas intensitāte	107
8.	Pielikums	108
8.1.	Vektori	108
8.3.	Divu vektoru summa	112
8.4.	Vektora leņķu ar koordinātu asīm noteikšana	112
8.5.	Atvasinājums	113
8.6.	Integrāļi	114
9.	Darbā izmantotā literatūra un interneta resursi	116

Darba fragmentsAizvērt

7.1.Viļņu klasifikācija
1.Pēc viļņu dabas tos iedala: mehāniskie viļņi (skaņa), elektromagnētiskie(radio, gaismas viļņi, rentgena un gamma starojums),
2. Pēc viņu izplatīšanās virziena iedala : viendimensionāli viļņi (piemēram pa metāla stīgu),divdimensionāli viļņi (svārstības ūdenī), Trīsdimensionāli , telpiski viļņi (piemēram skaņas izplatīšanās no punktveida skaņas avota),
3. Visus tos telpas punktus līdz kuriem laika momentā t ir nonākuši viļņi, kas izplatās no viļņu avota, sauc par viļņu fronti. Dabā ir sastopami plakani viļņi, kuru viļņu fronte ir plakne un sfēriski, kuru viļņu fronte ir sfēra,
4. Atkarībā no svārstību virziena attiecībā pret viļņu izplatīšanās virzienu viļņus iedala: gareniskajos viļņos (svārstības notiek viļņu pārvietošanās virzienā un šķērsviļņos kur svārstību virziens ir perpendikulārs viļņu izplatīšanās virzienam.
5. Atkarībā no enerģijas pārneses veida iedala: skrejviļņi ( pārnes enerģiju, bet nepārnes vielu) un stāvviļņi (nepārnes ne enerģiju, ne vielu).
7.2. Gareniskie viļņi un šķērsviļņi
Šķērsvilnis var veidoties tikai tad (7.1.att.), ja videi piemīt bīdes deformācija. Šķērsviļņi var veidoties cietās vielās, plēvēs, šķīdumu virskārtās, jo šķīduma virskārtai piemīt plēves īpašības. …

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −-0,80 €

Materiālu komplekts Nr. 1328965

Pirkt 3 materiālus komplektā

Apskatīt materiālu komplektu

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Konspekts

Eksaktās un dabaszinātnes

Fizika

Mehānika