Preparātu piemēri: DEKSTROMETORFĀNS, BŪTAMIRĀTS un PENTOKSIVERĪNS, CLAUCĪNS, OKSELADĪNS un BENZONATĀTS.
• Prethistamīna līdzekļiem arī piemīt pretklepus darbība.
Indikācijas:
• Sauss un mokošs klepus, kas pacientam neļauj gulēt vai strādāt, piemēram, ja ir akūts laringotraheīts.
• Ja klepojot ir izteikts sāpīgums, piemēram, pacientam ar akūtu sausu pleirītu vai bronhokarcinomu. Akūta pneimonija - pretklepus līdzekļi lietojami reti: smaga, mokoša klepus gadījumā, galvenokārt slimības sākumā, uz nakti, kā arī stipru pleirālo sāpju gadījumā.
• Klepus pacientam ar drudzi, lai novērstu sirds pārslodzi intratorakālā spiediena paaugstināšanas dēļ.
Blakusparādības:
• KODEĪNS - miegainība vai eiforija, reibonis. Bieži izraisa aizcietējumu.
• DEKSTROMETORFĀNS - reibonis, slikta dūša, dzirdes pavājināšanās, ataksija, nekontrolētas locekļu kustības, uzbudinājums, īpaši bērniem. Bieži izraisa aizcietējumu. Pārdozēšanas simptomi ir palēnināta elpošana un uzbudinājums, letarģija, stupors, koma.
• PENTOKSIVERĪNS - miegainība, izsitumi un sausums mutē. Retāk novēro sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā un caureju.
Brīdinājumi:
• Klepus atvieglo bronhiālā sekrēta izdalīšanos un bronhu attīrīšanos. Nedodiet pretklepus līdzekļus pacientiem, ja klepus ir produktīvs (ar krēpām) un palīdz ārstēšanas procesā, piemēram, akūtas pneimonijas, hroniska bronhīta vai bronhektāžu gadījumā. Pretklepus preparāti sabiezina krēpas, un visi opioīdi var veicināt bronhu spazmas. Pretklepus līdzekļus nedrīkst lietot:
-ja slimības gaita var pasliktināties klepus nomākuma dēļ,
- pacientiem ar elpošanas mazspēju,
- bronhiālās astmas vai astmatiska klepus gadījumā.
…
