Ir jārēķinās ar to, ka darbā priekšnieks meklēs darbinieku, kuram ir ne tikai nepieciešamās prasmes, sertifikāts, spēja reaģēt dažādās ētiskas dabas situācijās, bet noteikti meklēs tādu cilvēku, kurš sevī iemieso godīgumu. Savā morālās dilemmas brīdī, kad domāju, kā atrisināt radušos situāciju, man noteikti vajadzēja domāt par aspektu, ka priekšniecība no manis sagaida godīgu rīcību, neraugoties uz iepriekš apskatītajiem apstākļiem, ka darbā nav apmierinoša atmosfēra. Paņemot naudu, es radīju labumu sev, bet zaudējumu darba kolēģiem. Šajā rīcībā no godīguma nav ne miņas, iezīmējas egoisms un vēlme radīt individuālu labumu, bet šādi nolūki ir neētiski.
Tā kā mana morālā dilemma veidojās saskarsmē ar otru cilvēku, šajā gadījumā Sandru, tad man primāri bija jādomā par komunicēšanu ar viņu, kā, lai paskaidro, ka darbā galvenais ir godīga rīcība. Bija nepieciešams apsvērt visus „par” un atlikušos „pret”. Manu rīcības izvēli un uzvedību dilemmas risināšanas brīdī var skaidrot ar to, ka katra cilvēka uzvedības izmaiņas noteic uzvedības līnija, kas izriet no simtiem rīcības aktu. Ilgi domājot un mēģinot izsecināt to, kādēļ es pieņēmu naudu, es nonācu pie secinājuma, ka noteicošais tomēr bija darbā valdošie apstākļi, vai kā sākotnēji minēju R. Baumharta (R.Baumhart) noformulēto – darba vides faktors.
Pēc šīs analīzes varu secināt, ka tomēr nerīkojos pareizi tajā, kā realitātē atrisināju radušos morālo dilemmu. Šī man būs kā laba mācība, ka tik tiešām ir nepieciešams apsvērt zaudējumus, kā arī ieguvumus, izvēloties attiecīgo situācijas atrisinājumu. Darba veikšanas gaitā un avotu izpētē atradu jaunas atziņas, kā labāk būtu bijis rīkoties. Bet saprast savas kļūdas, tās apzināties – uzskatu, ka tas ir tikai ieguvums, nevis zaudējums.
…
