Valodas stils un dzīvesstils globālajos žurnālos.
• Socioloģijā termins „dzīvesstils” ir ienesis atjaunotu interesi par stilu. Dzīvesstils sāk aizvietot sociālās šķiras kā galveno sociālo grupēšanas principu un sociālās identitātes avotu. Stils kļūst par pieaugošu centrālo konceptu.
• Kritiskā diskursa analīzēs Normans Fairklougs atdzīvināja stila konceptu.
• Jaunās pieejas stilam socioloģijā un kritiskajās diskursa analīzēs ir kopīgs punkts – abi koncentrējas uz stilu, kā identitātes un vērtību izteikšanas veidu.
• Šajā rakstā autori koncentrēsies uz valodniecības stilu dzīvesstila žurnālā „Cosmopolitan”. „Cosmopolitan” veido sieviešu dzīvesstila modeļus ne tikai caur žurnālu, bet arī ar tā TV programmu, kosmētikas produktu un kafejnīcu palīdzību.
• Tas ir veids, kā žurnāls palīdz sievietēm pavēstīt viņu lojalitāti „Cosmo” dzīversstila konceptam – „jautra bezbailīga sieviete”.
• Ir skaidrs, ka žurnāls lasītājiem atnes ko jaunu.
• Šajā rakstā autori parādīs, cik valodas stils var būt svarīgs.
• Runāšanas vai rakstīšanas veids var atšķirties ar fonoloģiju, leksiku un gramatiskajām struktūrām.
Individuālais stils.
• Ideja par individuālo stilu radās no individuālajām atšķirībām.
• Veids, kā mēs runājam, rakstam un rīkojamies vienmēr ir sociāli regulēts, taču tāpat pastāv pietiekoši liela individuālā atšķirība.
• Visvecākais stils ir „darīt lietas savā individuālajā veidā”.
• Ko izsaka individuālais stils? Daži saka, ka neko. Individuālais stils ir identitātes pieradījums, pirkstu nospiedumu veids. Individuālais runāšanas stils ļauj atpazīt runātāju, individuālais rakstīšanas stils ļauj atpazīt rakstītāju un tā tālāk.
• Daži saka, ka stilam ir nozīme un pie tam liela. Stils izsaka jūtas, attieksmes un rakstītāja, runātāja personību.
Sociālais stils.
• Ideja par sociālo stilu balstās uz sociālu stila noteikšanu, ideju, ka stils izsaka nevis mūsu individuālās personības un attieksmes, bet gan mūsu sociālās pozīcijas, to „kas mēs esam” – šķiru, dzimumu un vecumu, sociālās attiecības un to, „ko mēs darām” – attiecības, sociālās lomas.
• Sociālais stils nav iekšēji, psiholoģiski motivēts un tas nav atkarīgs no mūsu noskaņojuma vai rakstura. Tas ir ārēji motivēts, to nosaka sociāli faktori, kas ir ārpus mūsu kontroles.
• Ideja par sociālo stilu pret stilistiskajām iezīmēm attiecas kā pret „marķētājiem”. Stilistiskās iezīmes pasaka, no kurienes kāds nāk, kāds ir dzimums, vecums un šķira, kādās aktivitātēs šis cilvēks ir iesaistīts un kādas sociālās lomas viņš spēlē un kādu komunikācijas vai medija formu viņš lieto – monologs un dialogs arī tiek uzskatīts par stilu.
…
